Šodien aprit tieši 25 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, kuru speciālisti dēvē par traģiskāko "mierīgā atoma" katastrofu cilvēces pastāvēšanas vēsturē.
Tas, ka sākotnēji padomju varasiestādes mēģināja slēpt pašu avārijas faktu, bet vēlāk samazināt tās mērogus, interesanti sasaucas ar pašreizējo situāciju – sabiedrība ir pārliecināta, ka Černobiļas katastrofa joprojām atstāj iespaidu uz cilvēku veselību, taču speciālisti nespēj precīzi atbildēt uz jautājumu, kāds ir šis iespaids.
Simtiem gadu bez cilvēka
1986. gada 26. aprīlī Ukrainas teritorijā esošās Černobiļas AES 4. energoblokā, kur tobrīd bija uzsākts kārtējais ražošanas eksperiments, no ierindas izgāja avārijas dzesēšanas sistēma. Karstums energoblokā strauji pieauga, un notika divi sprādzieni, kas atmosfērā aptuveni 15 kilometru augstumā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo materiālu – urāna, plutonija, cēzija, stroncija, joda un citu elementu radioaktīvos izotopus. Lielākā daļa no šīs radiācijas nokļuva atpakaļ uz Zemes tiešā Černobiļas tuvumā, piesārņojot aptuveni 150 000 kvadrātkilometru platību.
Kaut gan padomju varasiestādes, ievērojot gadiem ilgi izstrādātās tradīcijas, centās slēpt avārijas faktu, nav šaubu, ka Kremlī tās nopietnību labi apzinājās. Par to liecina gan strauji uzsāktā avārijas seku novēršanas operācija (cits jautājums, ka likvidatori nebija pienācīgi ekipēti), gan samērā operatīvi veiktā cilvēku evakuācija no 30 kilometru zonas ap AES. Kaut gan pašlaik šajā reģionā uz dzīvi atgriezušies pāris desmiti vai varbūt simti cilvēku, pēc Ukrainas AES drošības problēmu institūta eksperta Sergeja Paskeviča domām, rajons aptuveni 10 kilometru rādiusā ap AES cilvēku dzīvei nebūs piemērots vēl "vairākus simtus gadu". "Atsevišķi Černobiļas zonas rajoni, kas atrodas perifērijā, jau tagad piemēroti pieaugušu cilvēku pastāvīgai dzīvei. Taču, ja ņem vērā to, ka infrastruktūras atjaunošana būs ļoti dārga, jo nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt radiācijas fonu, kontrolēt, vai rajonos nav nelielu, bet bīstamu radiācijas perēkļu, no ekonomiskā viedokļa saimnieciskās darbības atjaunošana nav lietderīga," viņš sacījis intervijā žurnālam Vokrug sveta.
S. Paskevičs, kurš pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Černobiļas zonu, arī uzsvēris, ka stāsti par "mutantiem", kas klīstot šajā teritorijā, ir pārspīlējums un pasakas. Pēc viņa novērojumiem, mutāciju īpatsvars vietējās floras un faunas pārstāvju vidū nav lielāks kā daudzos citos Ukrainas rajonos. "Cita lieta, ka šeit dzīvojošie zvēri nebaidās no cilvēkiem, taču tas nav saistīts ar radiāciju, bet to, ka viņi savā dzīvē cilvēkus, iespējams, nemaz nav satikuši," sacījis speciālists.
Radiācija turpina apdraudēt
Reuters atgādina, ka avārijas vietā joprojām atrodas aptuveni 200 tonnu ļoti radioaktīvu atkritumu, kurus sedz pirms 25 gadiem lielā steigā būvētais sarkofāgs, kurā parādījies daudz plaisu. Sākotnēji bija cerības, ka šis sarkofāgs spēs no radiācijas pasargāt vismaz 30 gadus, taču tagad ir skaidrs, ka optimistiskais scenārijs nav piepildījies. 1986. gadā lielās radiācijas un steigas dēļ betonu nācies liet, izmantojot nedrošas tehnoloģijas un nesošās konstrukcijas, tādēļ pašlaik sarkofāgā izveidojušies caurumi, kuru kopējā platība sasniedz 100 kvadrātmetrus.
Līdz 2013. gadam Ukrainas varasiestādes iecerējušas virs vecā sarkofāga uzbūvēt jaunu arkas formas konstrukciju ar nosaukumu Patvērums (Ukritije). 20 000 tonnu smago arku, kuras garums būs 257 metri, augstums – 108 metri, bet platums – 150 metru, plānots uzbūvēt netālu no 4. energobloka, bet pēc tam pa īpaši ierīkotu sliežu ceļu nogādāt līdz avarējušajam reaktoram. Arkas divkāršais segums garantētu, ka radiācijas noplūde no avārijas vietas nedraud vēl vismaz tuvākos 100 gadus.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai šo projektu, kura angliskais nosaukums ir SIP (Shelter Implementation Plan) izdosies realizēt paredzētajā termiņā. Pagājušajā nedēļā Kijevā notikušā starptautiskā konferencē noskaidrojās, ka starptautiskā sabiedrība gatava projektā ieguldīt 550 miljonus eiro, bet iepriekš Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs bija izteicies, ka nepieciešami vismaz 740 miljoni eiro. No sava plānotā ieguldījuma pēdējā brīdī bija spiesta atteikties Japāna, jo tai jārisina sava kodolkrīze, kas saistīta ar avāriju Fukušimas AES, par nespēju piedalīties Patvēruma finansēšanā paziņoja arī vairākas ekonomiskās krīzes skartās Eiropas valstis, to skaitā Latvija un Īrija.
AP norāda, ka pašlaik radiācijas līmenis avarējušā reaktora apkaimē nav kritiski augsts. Taču pastāv bažas, ka pa caurumiem vecajā sarkofāgā uz reaktora drupām nokļūst lietus ūdens, kas vēlāk uzņem radiāciju, iesūcas zemē un var nonākt gruntsūdeņos, piesārņojot, piemēram, Dņepras upi. Bažas rada arī izmantotā kodoldegviela no pārējiem trim Černobiļas AES reaktoriem, kuri tika apstādināti 2000. gada decembrī, – nepieciešama jauna to glabātava, bet tās ierīkošanai Ukrainai pašlaik nav līdzekļu.