Kara bēgļi no Ukrainas varēs palikt Eiropas Savienībā vismaz līdz 2026. gada martam

Kara bēgļi no Ukrainas varēs palikt Eiropas Savienībā (ES) vismaz līdz 2026. gada martam, paredz viņu aizsardzības noteikumi, kuru darbības termiņu ceturtdien pagarināja ES valstu tieslietu un iekšlietu ministri.

Ukrainas pilsoņiem, kuri aizbēga uz ES pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma 2022. gada februārī, tika piešķirta tūlītēja aizsardzība pēc tam, kad ES valstis izveidoja pagaidu režīmu cilvēku masveidīgu pieplūdumu gadījumiem.

Šo pagaidu noteikumu mērķis ir izvairīties no ilgstošām patvēruma pieprasīšanas procedūrām valstu līmenī. To pagarināšana ir iespējama uz laiku līdz vienam gadam.

Cilvēkiem, kam piešķirta pagaidu aizsardzība, arī pienākas sociālie pabalsti, mājoklis, pieeja izglītībai, darba atļaujas un citas lietas.

Pastāvošā režīma beigu termiņš bija 2025. gada marts. Eiropas Komisija otrdien ierosināja pagarināt pagaidu noteikumus, jo "pašlaik nav drošu un ilgstošu apstākļu, lai cilvēki atgrieztos Ukrainā", kur turpinās Krievijas uzbrukumi civilajai un kritiskajai infrastruktūrai.

Eiropas Komisija (EK) ziņoja, ka saskaņā ar šiem noteikumiem pašlaik ES uzturas gandrīz 4,2 miljoni ukraiņu, no kuriem visvairāk - 1,2 miljonus - uzņēmusi Vācija. Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ukraiņu bēgļu īpatsvars ir ievērojami lielāks tādās valstīs kā Čehija, Lietuva un Polija.

ES tieslietu un iekšlietu ministri, kas ieradušies Luksemburga uz divu dienu sanāksmi, arī izskatīs EK stratēģisko plānu jaunu migrācijas un patvēruma noteikumu ieviešanai ES līdz 2026. gada vidum.

Nozīmīga EK plāna daļa ir vienotā IT sistēma "Eurodac", kurā tiks glabāti un apstrādāti patvēruma lūdzēju dati.