Vācijā pieaug vardarbīgu labējo ekstrēmistu skaits

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) novēro arvien vairāk labējo ekstrēmistu, paziņojis BfV vadītājs Tomass Haldenvangs.

"Mēs redzam, ka atkal pieaug vardarbīgu labējo ekstrēmistu skaits," intervijā ziņu aģentūrai DPA atzina Haldenvangs.

Nākamnedēļ gaidāms kārtējais BfV ziņojums par 2023.gadu.

2022.gadā dienesta redzeslokā nonākušo labējo ekstrēmistu skaits pieauga par 14,5% jeb 38 800 personām, kas daļēji skaidrojams ar to, ka pirmo reizi eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) atsevišķas struktūrvienības tika atzītas par labēji ekstrēmistiskām organizācijām un pakļautas attiecīgai uzraudzībai.

BfV vērtējumā 10 200 AfD un tās jauniešu organizācijas biedru ir uzskatāmi par labējiem ekstrēmistiem.

Vienlaikus Haldenvangs uzsvēra, ka labējā ekstrēmisma paplašināšanās pēdējā laikā ir saistāma ar vairākām citām kustībām.

Konstitūcijas aizsardzības birojs AfD par iespējamu ekstrēmistu organizāciju atzina 2021.gada martā. Kopš tā laika "labējo ekstrēmistu tendences partijā ir pieaugušas", atzina Haldenvangs.

Pagājušajā mēnesī augstākā reģionālā tiesa atstāja spēkā izlūkdienesta noteikto klasifikāciju, noraidot AfD apelāciju.

Saksijas, Saksijas-Anhaltes un Tīringenes federālajās zemēs Vācijas austrumos AfD reģionālie atzari ir atzīti par apstiprinātiem labējiem ekstrēmistiem.

Pieaugot pilsoņu neapmierinātībai ar nelegālo imigrāciju, augsi arī AfD popularitāte.

Svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās AfD saņēma 15,9% balsu, uzrādot savā vēsturē labāko rezultātu nacionālā līmenī un atpaliekot tikai no opozīcijā esošajiem konservatīvajiem CDU/CSU. Tikmēr kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) uzrādīja vēsturē sliktāko rezultātu - 14%.