Spānijā stājas spēkā katalāņu separātistu amnestija

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Spānijā otrdien stājās spēkā amnestija katalāņu separātistiem, ko premjerministrs Pedro Sančess bija apsolījis apmaiņā pret vēl vienu termiņu valdības vadītāja amatā.

"Likums par institucionālo, politisko un sociālo normalizāciju Katalonijā" otrdien tika publicēts Spānijas valdības vēstnesī. Līdz ar šo publikāciju separātisti, kas aizbēga uz ārvalstīm, lai izvairītos no Spānijas tiesu sistēmas, tagad var atgriezties dzimtenē, nebaidoties no aizturēšanas.

Ievērojamākais no šiem separātistiem ir bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, kuru Spānijas varas iestādes meklēja par nelikumīgā Katalonijas neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā.

Amnestijas likuma pieņemšana parlamentā maija beigās notika pēc karstām debatēm un vairākiem balsojumiem abās parlamenta palātās, un izraisīja ielu protestus.

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis Pablo Ljarena, reaģējot uz šo likumu, paziņoja, ka viņa 2023.gada sākumā izdotie orderi Pudždemona un vēl trīs separātistu politiķu aizturēšanai pagaidām netiks atcelti.

Ljarena ir devis prokuratūrai un šo separātistu advokātiem piecas dienas paziņojuma iesniegšanai par jaunā amnestijas likuma "pielietojamību", pirms viņš izlems, vai atcelt šos aizturēšanas orderus, paziņoja Augstākā tiesa.

"Parlaments ir paveicis savu darbu, valdība ir paveikusi savu darbu, likums ir pieņemts un tagad stājies spēkā, tāpēc tagad tiesnešu ziņā ir to ieviest," žurnālistiem paziņoja Sančesa valdības preses sekretāre Pilara Alegrija.

Sančess bija apsolījis katalāņu separātistiem amnestiju un citas piekāpšanās, lai nodrošinātu divu separātistu partiju balsis viņa pārvēlēšanai par premjeru pērnā gada novembrī.

Pudždemona vadītā partija "Kopā par Kataloniju" (JxCat) un Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC) vēl mēģina panākt Katalonijas neatkarību no Spānijas, bet Sančess grib to novērst un atrisināt konfliktu dialoga ceļā.

Amnestijas plāni pēdējos mēnešos ir izraisījuši lielu neapmierinātību Spānijā, tostarp protestus ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos.

Opozīcijā esošās konservatīvās Tautas partijas (PP) līderis Alberto Nunjess Feiho nosauca šo amnestiju par "nacionālu negodu" un "starptautisku sarežģījumu". Viņš apsūdzēja Sančesu politiskā "korupcijā", jo premjers "nopircis" savu pārvēlēšanu ar šo amnestiju.

Ir gaidāms, ka šis likums attieksies uz apmēram 400 cilvēkiem.

Pēc Katalonijas neatkarības referenduma toreizējā Spānijas konservatīvā valdība pakļāva reģionu savai pārvaldei. Pudždemons kopā ar dažiem piekritējiem aizbēga no valsts un kopš tā laika ir dzīvojis Beļģijā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais