Jaunzēlandes konservatīvā valdība otrdien paziņojusi, ka ideja noteikt cenu par lopu radītajiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem, ieviešot tā dēvēto pirdienu nodokli, tiek atmesta.
Valdība jūnijā iesniegs likumprojektu, ar kuru lauksaimniecība tiks svītrota no to nozaru saraksta, kam būs jāmaksā par tās radītajiem izmešiem.
"Valdība ir apņēmusies pildīt mūsu klimata izmainu [ierobežošanas] saistības bez jaunzēlandiešu fermu likvidēšanas," paziņoja lauksaimniecības ministrs Tods Maklejs.
"Ir bezjēdzīgi pārnest darbavietas un ražošanu uz ārzemēm, lai pasaulei nepieciešamo pārtiku ražotu valstis, kas ir mazāk efektīvas oglekļa" izmešu samazināšanā, piebilda ministrs.
Jaunzēlandes tautsaimniecība lielā mērā ir atkarīga no lauksaimniecības, un valstī šobrīd tiek audzēti desmit miljoni liellopu un 25 miljonu aitu.
Lauksaimniecība rada gandrīz pusi no viesiem Jaunzēlandes saražotajiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem, un tā galvenais cēlonis ir mājlopi.
Iepriekšējā kreisi centriskā valdība, cenšoties panākt nosprausto mērķi līdz 2050.gadam siltumnīcefekta gāzu izmešus samazināt līdz nulles līmenim, bija īstenot pasākumus, kas ierobežot lopu audzēšanu.
Saskaņā ar leiboristu valdības ieceri fermeriem nāktos maksāt par metānu, ko satur mājlopu pirdieni un atraugas, un par dislāpekļa oksīdu, ko satur mājlopu urīns.
Taču toreizējās premjerministres Džsindas Ārdernas iecere aplikt ar nodokli lopu radītos izmešus 2022.gadā izsauca plašus fermeru protestus.
Tagadējā centriski labējā valdība, kas pie varas nonāca pagājušajā gadā, nolēmusi izmešu cenas shēmu, kurai jāstājas spēkā 2025.gadā, nepiemērot lauksaimniekiem, pārtikas apstrādes uzņēmumiem un mākslīgā mēslojuma ražotājiem.