Izraēla atjauno pretrunīgi vērtēto likumprojektu par ultraortodoksālo iesaukšanu armijā

© unsplash.com

Izraēlas parlaments otrdien atjaunojis pretrunīgi vērtēto likumprojektu par ultraortodoksālo ebreju iesaukšanu armijā, ko atbalsta premjerministrs Benjamins Netanjahu, bet aizsardzības ministrs Joavs Galants kritizējis kā nepietiekamu.

Likumdevēji ar 63 balsīm pret 57 atbalstīja turpināt šī likumprojekta izstrādi. Likumprojekts paredz pakāpeniski, bet ierobežoti palielināt ultraortodoksālo ebreju skaitu militārajā dienestā.

Lielākajai daļai Izraēlas ebreju ir jādien armijā, bet ultraortodoksālā kopiena ir atbrīvota no dienesta par labu reliģiskajām studijām.

Ņemot vērā, ka šobrīd Izraēlas armija cīnās pret palestīniešu teroristu organizāciju "Hamās" Gazas joslā un ir iesaistīta ikdienas pārrobežu apšaudēs ar Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah", aizsardzības ministrs kritizēja reformu kā nepietiekami tālejošu. "Militārā dienesta sloga uzņemšanās ir nacionāls izaicinājums," norādīja ministrs.

Netanjahu gadiem ilgi ir izturējies pielaidīgi pret ultraortodoksālajiem ebrejiem un reliģiskajiem nacionālistiem, kuri ir viņa valdošās koalīcijas biedri.

Opozīcijas līderis Jairs Lapids apsūdzēja premjerministru, ka viņš virzījis uz priekšu likumprojektu par iesaukšanu armijā bez "nekādas vērtības", lai noturētos pie varas. Šis balsojums ir "viens no nicināmākajiem brīžiem Kneseta (parlamenta) vēsturē," platformā "X" rakstīja Lapids.

Pēc balsojuma likumprojektu izskatīs parlamenta komitejas, pirms tas atgriezīsies parlamentā, kur turpināsies debates.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais