Neoficāli izskan ziņas, kurš Latvijas politiķis varētu kandidēt uz eirokomisāra amatu

© unsplash.com

Neformālajā Eiropadomē, kas norisināsies 17.jūnijā Briselē, Beļģijā, pārrunās iespējamos kandidātus uz Eiropas Savienības (ES) augsta ranga amatiem, šāda informācija sniegta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru valdībā plāno skatīt nākamās nedēļas sēdē.

Ņemot vērā no 6. līdz 9.jūnijam Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, neformālajā Eiropadomē ir paredzamas pirmās līderu diskusijas par iespējamajiem kandidātiem uz ES augsta līmeņa amatiem, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja, Eiropadomes priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatiem. Diskusijas notiks ar skatu uz iespējamiem lēmumiem nākamajā Eiropadomē, kas notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā.

Līdz šim Latvijas politiķi neoficiāli kā ticamāko eirokomisāra amata kandidātu no Latvijas ir minējuši "Jaunās vienotības" (JV) politiķi Valdi Dombrovski, kurš jau divus termiņus strādā EK un ir paudis gatavību trešo reizi kandidēt uz šo amatu. Latvijā tiesības nominēt komisāra amata kandidātu ir Ministru prezidentam, un pašlaik šo posteni ieņem cita JV politiķe - Evika Siliņa.

Lai nominētu EK priekšsēdētāja amata kandidātu, tam Eiropadomē būs nepieciešams saņemt kvalificēta vairākuma atbalstu. Pēc nominācijas EP būs jābalso par EK priekšsēdētāja amata kandidātu. Ievēlēšanai amatā nepieciešams saņemt EP locekļu vairākuma atbalstu. Ja kandidāts neiegūs EP vairākuma atbalstu, Eiropadomei mēneša laikā būs jānominē jauns EK priekšsēdētāja amata kandidāts.

Eiropadomes priekšsēdētāja ievēlēšanai amatā kandidātam Eiropadomē būs jāsaņem kvalificēta vairākuma atbalstu. Lai ieceltu amatā ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kandidātu, tam Eiropadomē būs nepieciešams saņemt kvalificēta vairākuma atbalstu un arī ievēlētā EK priekšsēdētāja piekrišanu.

2019. līdz 2024.gada EK sastāva termiņš noslēgsies 31.oktobrī, bet līdzšinējā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela - 30.novembrī.

EK priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvaru termiņi ir pieci gadi, tas ir, jaunā EK sastāva gadījumā no 2024. līdz 2029.gadam. Eiropadomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir divarpus gadi ar iespēju pagarināt termiņu vienu reizi.

LETA jau rakstīja, ka šodien, pie balsošanas urnām dodoties Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Luksemburgas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas pilsoņiem, noslēdzas EP vēlēšanas, kas sākās ceturtdien, 6.jūnijā. Balsošana svētdien otro dienu turpinās arī Itālijā.

Kopumā pie balsošanas urnām laikā no 6. līdz 9. jūnijam visās 27 bloka dalībvalstīs tiek gaidīti 370 miljoni ES balsstiesīgo pilsoņu. Latvijā balsošana notika sestdien, 8.jūnijā, kad balsoja arī Itālijas, Maltas un Slovākijas pilsoņi. Šodien otro dienu balsošana turpinājās arī Čehijā.

ES dalībvalstu pilsoņiem uz nākamajiem pieciem gadiem jāizraugās EP deputāti, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas. Vēlēšanās izšķirsies arī nākamās EK sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Balsu skaitīšanas rezultāti atsevišķās dalībvalstīs kļūs zināmi jau šodien ne agrāk kā plkst.21 pēc Latvijas laika, bet pirmās prognozes par vietu sadalījumu EP jaunajā sasaukuma varētu parādīties pēc plkst.23.

Latvijā vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu, un šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā - tas tiks slēgts svētdien plkst.24 pēc Latvijas laika jeb tieši pusnaktī uz pirmdienu, 10.jūniju.

Pasaulē

Klimata pētnieki ceļ trauksmi par pieaugošo mega cunami risku, kuru viļņi pārsniegtu 100 metru augstumu. Tos var izraisīt Grenlandes ledāju kušana, kas izraisa milzīgus zemes nogruvumus.

Svarīgākais