Bulgārijā norisinās sestās parlamenta vēlēšanas nepilnu četru gadu laikā

© unsplash.com

Vienlaikus ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Bulgārijā šodien notiek nacionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, taču, šķiet, ka tās tikai padziļinās politisko krīzi, no kuras valsts nespēj izkļūt kopš 2021.gada.

Šīs ir jau sestās parlamenta vēlēšanas nepilnu četru gadu laikā, taču nevienās no tām neviena partija vai koalīcija nespēja iegūt pietiekami lielu atbalstu stabilas valdības izveidei.

Šajā laika periodā Bulgārijai bijušas tikai divas pilntiesīgas valdības, taču neviena no tām nespēja noturēties pie varas pat gadu.

Tikmēr arvien lielākā mērā izpaužas vēlētāju nogurums un to aktivitāte pastāvīgi krītas.

Sagaidāms, ka vēlēšanās uzvarēs bijušā premjerministra Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību), taču tā nespēs izcīnīt vairākumu, iegūstot tikai aptuveni ceturtdaļu balsu, un tāpēc stabilas valdības izveidei tai būs nepieciešami vismaz divi koalīcijas partneri.

Prorietumnieciski noskaņotā reformistu koalīcija "Turpinām pārmaiņas/Demokrātiskā Bulgārija" (CC-BD), kas kopā ar GERB veidoja iepriekšējo valdību premjerministra Nikolaja Denkova vadībā, no konservatīvajiem atpaliek par aptuveni desmit procentpunktiem.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "MarketLinks" veikto aptauju par GERB grasās balsot 24,7% bulgāru, kamēr CC-BD var cerēt uz 15,4% balsu.

Pēc lēmuma sadarboties ar GERB, ko CC-BD pieņēma pēc iepriekšējām vēlēšanām, atbalsts reformistu apvienībai ievērojami mazinājies.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu valdību deviņus mēnešus vadīja CC līderis Denkovs, kam pēc tam premjera amats bija jānodod GERB pārstāvei Marijai Gabrielai. Taču konservatīvie ar turku minoritātes partijas DPS (Kustība par tiesībām un brīvību) atbalstu koalīcijas līgumu lauza, izraisot kārtējās pirmstermiņa vēlēšanas.

Par trešo vietu vēlēšanās sacenšas DPS un prokrieviskā galēji labējā partija "Vazrazhdane" (Atdzimšana), kuras atbalsta attiecīgi 12,3 un 11,1% aptaujāto.

Parlamentā ir cerības iekļūt arī populistiskajai partijas "Ir tāda tauta" (ITN) un prokrieviski noskaņotajiem sociālistiem, kas attiecīgi varētu iegūt 7,5 un 4% balsu.

Zemā vēlētāju aktivitāte varētu nākt par labu tām partijām, kuru vēlētāji ir disciplinētāki, tas ir, GERB un DPS.

Lai gan GERB varētu iegūt ceturtdaļu no 240 deputātu vietām, konservatīvos pēc vēlēšanām gaida smagas sarunas valdības izveidei nepieciešamā vairākuma nodrošināšanai.

DPS tiek uzskatīta par dabīgo GERB partneri, jo abas partija neoficiāli sadarbojušās jau gadiem ilgi un kopīgi gāzušas iepriekšējo valdību. Taču ar to nepietiek, un abām partijām būs nepieciešams vismaz vēl viens koalīcijas partneris.

Taču CC-BD atkārtoti paziņojusi, ka tā negrasās pievienoties GERB un DPS veidotai koalīcijai.

Teorētiski GERB un DPS varētu pieaicināt koalīcijā ITN vai pat vienoties par neoficiālu parlamentāro atbalstu ar "Vazrazhdane", taču tas, domājams, atkal izsauks jaunu protestu vilni.

Borisovs ļāvis noprast, ka viņš būtu gatavs atkal atgriezties premjera krēslā, taču vienīgi tad, ja viņa partija iegūtu parlamentā pietiekami daudz vietu vairākuma nodrošināšanai.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka GERB var izšķirties par vēl vienu vēlēšanu izprovocēšanu rudenī, cerot iegūt no vēl zemākas vēlētāju aktivitātes.

Svarīgākais