Pasaules līderi, tajā skaitā arī karalis Čārlzs III un Zelenskis, ceturtdien pulcējas Francijā

© unsplash.com

Pasaules līderi ceturtdien pulcējas Francijā, lai piedalītos pasākumos par godu 80. gadadienai kopš sabiedroto spēku izsēšanās Normandijā 1944. gada 6. jūnijā.

Pasākumos līdz ar Elizejas pils saimnieku Emanuelu Makronu piedalīsies ASV prezidents Džo Baidens, kurš ieradās Francijā jau trešdien, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Lielbritānijas karalis Čārlzs III un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas diktators Vladimirs Putins uz Normandijas desanta 80. gadadienas pasākumiem nav aicināts.

2022. gada februārī Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, faktiski saraujot saites ar Rietumiem un izpelnoties jaunu sankciju vilni. Kopš iebrukuma sākuma Putins atrodas starptautiskā izolācijā, un 2023. gada martā Starptautiskā krimināltiesa izdeva Putina un bērnu ombudsmenes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus, apsūdzot viņus ukraiņu bērnu nolaupīšanā.

1944. gada 6. jūnijā - tā dēvētajā D dienā - britu, amerikāņu un kanādiešu vienības, kā arī karavīri no Francijas un citām nacistu okupētajām valstīm šķērsoja Lamanša šaurumu un rītausmā izsēdās Normandijas pludmalēs.

Līdz dienas beigām Francijā bija izsēdušies aptuveni 156 000 sabiedroto karavīru. Kaujās krita aptuveni 10 000 sabiedroto karavīru un gāja bojā tūkstošiem franču civiliedzīvotāju. Vācija zaudēja ap 4000 līdz 9000 karavīru.

Sabiedroto karavīru izsēšanās Normandijā iezīmēja sākumu nacistu karaspēka atspiešanai Eiropā un palīdzēja nākamajā gadā izbeigt Otro pasaules karu.

Pasaulē

Berlīnes federālās zemes tiesa pirmdien piesprieda piecu gadu un četru mēnešu cietumsodu Krievijas pilsonim Dmitrijam Bagrašam, atzīsto viņu par vainīgu mēģinājumā aizdedzināt māju, kurā mitinās Krievijas propagandas rupora "RIA Novosti" darbinieki.

Svarīgākais