Profesore: ES paplašināšanās šobrīd ir drošības apsvērumu nevis normatīvu virzīts process

Šobrīd galvenie Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas faktori meklējami ģeopolitiskajos un drošības apsvērumos, tomēr arī reformu nepieciešamība nekur nav zudusi, intervijā aģentūrai LETA norādīja Berlīnes Eiropas politikas institūta direktore, profesore Funda Tekina.

"Katrai ES paplašināšanās kārtai ir bijusi ģeopolitiskā dimensija, tomēr agrāk, arī tā saucamajā "big bang" paplašināšanas kārtā, kad tika uzņemta arī Latvija, vairāk bija uzsvars uz Eiropu kā normatīvu varu, kas līdz ar pārmaiņu procesu stabilizē kontinentu," teica Tekina.

Šodien tas, pēc viņas teiktā, ir skaidri drošības apsvērumu virzīts process, Eiropai tiecoties nostiprināties pret Krievijas agresiju.

Ģeopolitiskie apsvērumi dominē Ukrainas un Moldovas gadījumā, tie ir atdzīvinājuši paplašināšanās procesu arī Rietumbalkānos, kas dažu valstu gadījumā ilgst jau 20 gadus. Profesore norādīja, ka īpaši skaudrs gadījums ir Gruzija, kad ģeopolitisku apsvērumu dēļ izjūtam nepieciešamību aktivizēt paplašināšanās procesu, bet vienlaikus nekur nav zudusi arī reformu nepieciešamība, ieskaitot likuma varas nostiprināšanu, kas ir starp prasībām, kas jāizpilda pirms uzņemšanas ES.

"Mums ir jārod risinājums dilemmai, kad ģeopolitiskie apsvērumi mudina uz ātru paplašināšanos, taču mums ir vienlaikus jāatbalsta kandidātvalstu pārejas process, nemazinot likuma varas nozīmību," uzskata Eiropas politikas institūta direktore, atzīstot, ka šīs dilemmas risinājumam būs vajadzīgs laiks.

Tekina piebilda, ka ES nav jācīnās tikai pret Krievijas ietekmi vien. Piemēram, Rietumbalkānos ekonomisko ietekmi cenšas iegūt gan Ķīna, gan arī Turcija.

Kā sacīja profesore, ir pavisam normāli, ka dažādu dalībvalstu debates attiecībā uz paplašināšanos atšķiras - Baltijas valstīs un Polijā paplašināšanās tiek atbalstīta, raugoties no drošības jautājumu viedokļa, bet tikmēr Spānijā cilvēki īsti nesaskata nepieciešamību ES paplašināt.

"Mums ir skaidri jānokomunicē, kāpēc paplašināšanās var būt izdevīga ES, to stiprinot ne tikai drošības ziņā, bet arī ekonomiski - lielāks kopējais tirgus ir labāks kopējais tirgus. Ģeogrāfiski attālo valstu gadījumā mums ir jāizskaidro jautājums par paplašināšanās izmaksām, kā arī par izmaksām, ko rada nepaplašināšanās. Arī paplašināšanās izmaksas, pat Ukrainas gadījumā, nav tik drastiskas, kā tiek nereti pasniegts," sacīja Tekina.

Viņa norādīja, ka paplašināšanos bremzē arī divpusējie konflikti, piemēram, Kipras jautājums attiecībās ar Turciju vai nesen pieredzētais konflikts starp Grieķiju un Bulgāriju pret Ziemeļmaķedoniju, kas paplašināšanās procesa dēļ nomainīja gan savu karogu, gan valsts nosaukumu un konstitūciju.

Divpusējās attiecības varētu radīt jaunus šķēršļus arī turpmāk, jo tāpat būs nepieciešama ES dalībvalstu vienota piekrišana jaunas valsts uzņemšanai, atzina Tekina.

Viņa uzskata, ka šobrīd vistuvāk iestājai ES ir Melnkalne, kas ir tikusi vistālāk gan reformu ziņā, gan uzņemšanas sarunās.