Nošauts un slepus aizvests apglabāt - kā Igaunijā tika izpildīts pirmais un pēdējais nāvessods

"Postimees" podkāsta “Kas dzīvo blakus ielā?” septītajā sērijā raidījumu vadītājas Sofija Soldatenko un Jekaterina Černova stāstīs par pirmo (un pēdējo) nāvessodu, kas tika izpildīts Igaunijas Republikā Patarei cietuma biezajos mūros.

"Lēmums ir galīgs, un to nevar pārsūdzēt," tiesnesis Reins Kivilo paziņoja šausmīgo spriedumu 1990. gada jūnijā.

Nāvessods gaidīja 26 gadus vecu jaunieti Reini Orusti. Tikai pusotra gada laikā viņš veica 18 laupīšanas un īpaši brutālā veidā nogalināja trīs cilvēkus.

Ikvienam, kuram padomju laikos tika piespriests nāvessods, bija mazs cerību stariņš. Par to, ka apžēlošanas tomēr nebūs, ieslodzītais tika informēts tieši pirms soda izpildes.

Orusti bija paredzēts nošaut Ļeņingradā, taču beigu beigās sprieduma izpildes gaidīšana ievilkās, un 1991. gadā tikko neatkarību atguvusī Igaunija pēkšņi nonāca grūtas izvēles priekšā. No Ļeņingradas tika saņemta telegramma, kurā teikts, ka Krievijā citu valstu pilsoņus vairs nešaus un Igaunijai ar to jātiek galā pašai.

Krievijas varas iestādes brīdināja igauņus: "Nāciet un paņemiet Orusti, pretējā gadījumā mēs atvērsim durvis un atlaidīsim viņu."

Nekas cits neatlika kā vest nežēlīgo slepkavu mājās pāri Narvas tiltam. Pēc tam Paterei cietumā sākās gatavošanās nāvessoda izpildei.

Nāvessodu izpildīja 1991. gada 11. septembrī - tas bija pirmais un pēdējais Igaunijā izpildītais nāvessods.

Orustes kamerā, kur bija jānotiek nāvessoda izpildei, tika uzbūvēta īpaša platforma. Kad četri policisti iestūma uz nāvi notiesāto vīrieti istabā, nez kāpēc viņi nolēma viņu nogrūst uz grīdas. Pēc prokurora Fēliksa Sāreveta teiktā, kuram pirms nāvessoda izpildes bija jānolasa spriedums, viņš nesaprata, kāpēc viņi tā rīkojās. Tad sākās apjukums.

Pats noziedznieks bija pārliecināts, ka viņu nosūtīs uz kādu nometni tālu Krievijā un viss, kas notiek - tā ir tikai izrāde, bet, saprotot, ka notiks neizbēgamais, viņš sāka pretoties. Sākās kautiņš.

Oficieri atklāja uguni - tika veikti četri šāvieni, ne visi sasniedza mērķi, tomēr sods tika izpildīts.

Pēc noteikumiem līķi nedrīkstēja atdot tuviniekiem. Tika pieņemts lēmums Orusti apglabāt slepenā, īpaši noziedzniekiem paredzētā kapsētā, kas atradās līdzās baznīcai. To dēvēja par “Gangsteru kapsētu”.

Precīza Orustes kapavieta nav zināma, bet pēdējais apbedījums Gansgteru kapsētā veikts 1995. gadā, apglabājot kādu ieslodzīto, kuru saspieda iebrūkoši kameras griesti.