Sākotnējie vēlēšanu rezultāti liecina par vēsturisku pavērsienu Dienvidāfrikā

DĀR galvaspilsēta Keiptauna © Unsplash

Trešdien notikušajās Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) parlamenta vēlēšanās, šķiet, pielikts punkts 30 gadus ilgušajam Āfrikas Nacionālā kongresa(ANC) varas monopolam, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc piektdaļas balsu saskaitīšanas, ANC ieguvuis 44% balsu, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās Nacionālās sapulces vēlēšanās, kad par ANC balsoja 57% vēlētāju.

Otrajā vietā ar 25% balsu ierindojusies opozīcijā esošā liberālā Demokrātiskā alianse (DA).

Trešajā vietā ir atklāti rasistiskā un kreisi ekstrēmistiskā partija "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF), par kuru balsojuši 9% dienvidāfrikāņu, bet ceturtā ar 8% balsu šobrīd ir korupcijā apsūdzētā bijušā prezidenta Džeikoba Zumas dibinātā populistiskā partija "Šķēps un nācija" (MK).

Galīgie balsu skaitīšanas rezultāti nav gaidāmi agrāk kā nedēļas nogalē.

Saskaņā ar Dienvidāfrikas konstitūciju Nacionālā sapulce tiek ievēlēta pēc partiju sarakstiem. Pēc tam jaunievēlētie deputāti izraugās nākamo valsts prezidentu.

Ja ANC iegūs mazāk nekā 201 no 400 deputātu vietām, pašreizējam DĀR prezidentam Džeikobam Ramafosam, lai saglabātu savu amatu uz otro pilnvaru termiņu, nāksies iesaistīties sarunās ar opozīcijas partijām un neatkarīgajiem deputātiem.

Tas būs nozīmīgs pavērsiens DĀR demokrātijas vēsturē.

Kopš pārejas uz demokrātiju 1994.gadā ANC līdz šim spējusi sev nodrošināt parlamentā absolūto vairākumu.

Nelaiķa Nelsona Mandelas vadībā ANC panāca aparteīda režīma likvidāciju, izveidoja spēcīgu demokrātisko iekārtu un palīdzēja izkļūt no galējas nabadzības miljoniem melnādaino pilsoņu, iedibinot plašu sociālās labklājības sistēmu.

Taču tagad daudzi no 62 miljoniem pilsoņu vaino ANC sazarotas korumpētas sistēmas izveidošanā un uzturēšanā, kā arī nespējā vadīt tautsaimniecību.

Pasaulē

Antimikrobiālā rezistence ir parādība, kas maksā pacientu dzīvības - tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadām pret antibiotikām rezistentās baktērijas izraisīs aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, tomēr tā sauktā "klusā pandēmija" ir maz pazīstama ārpus šaura speciālistu loka, raksta lrytas.lt.