Ukrainas kara 827. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:46]

© pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 30. maijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:46. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien apmeklēs Saūda Arābiju centienos vairot atbalstu nākammēnes Šveicē gaidāmajam miera samitam, pavēstīja avots Ukrainas vēstniecībā Rijādā.

Zelenskis ieradīsies Saūda Arābijas ostas pilsētā Džidā, un īsās vizītes gaitā viņš tiksies ar Saūda Arābijas "de facto" valdnieku kroņprinci Mohammedu bin Salmanu, citām augstām amatpersonām, ceturtdien sacīja avots.

Vizīte ir daļa no Zelenska centieniem nodrošināt iespējami plašāku pārstāvniecību Šveices forumā.

19:10. NATO samitā Vašingtonā Ukrainai ir jāpiedāvā ceļakarte dalībai aliansē, piedaloties Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) diskusijā "Atzīmējot NATO 75.gadadienu: quo-vadis?", uzsvēra bijušais Lietuvas ārlietu un aizsardzības ministrs Lins Antans Linkevičs.

Viņš norādīja, ka NATO samitā Viļņā tika panākts daudz, taču Ukrainas jautājumā - nekas vairāk par NATO samitu Bukarestē 2008.gadā, kad tika paziņots, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm. Linkevičs skaidroja, ka politiski NATO formātā nekas vairāk arī nav paveikts.

17:51. Čehijai nav problēmu ar to, ja Ukraina izmanto Prāgas piegādāto munīciju triecieniem Krievijas teritorijā, ceturtdien paziņojis Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

"Čehijai nav problēmu ar to, ka Ukraina aizsargā sevi pret agresoru," pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Prāgā izteicās Lipavskis.

Tas attiecas arī uz "triecieniem, kam obligāti jānotiek Krievijas teritorijā", piebilda ministrs. "Tas ir noteikums piegādēm no Čehijas", piebilda Lipavskis.

16:49. Sākot ar jūniju, Ukraina tā dēvētās čehu iniciatīvas ietvaros katru mēnesi varētu saņemt 50 000 līdz 100 000 lielkalibra šāviņu, ceturtdien pavēstījuši Čehijas vadības pārstāvji.

Ukraina pirmos šāviņus "čehu iniciatīvas" ietvaros saņems jūnijā, informēja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis. "Jau pavisam drīz būs pirmās fiziskās piegādes Ukrainai, mēs sagaidām, ka tās būs jūnijā," norādīja ministrs.

16:00. "Reuters", atsaucoties uz avotiem, raksta, ka Francija drīzumā varētu nosūtīt militāros instruktorus uz Ukrainu, un par savu lēmumu paziņos prezidenta Zelenska vizītes laikā valstī nākamnedēļ.

15:20. Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina samazināt Krievijas ienākumus un tās spēju finansēt karadarbību Ukrainā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš ceturtdien piedalījās ES Ārlietu padomes Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos sanāksmē.

14:31. Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

13:40. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas nosaka gaidāmo naudu pēc Maskavas nama pārdošanas nodot Ukrainai.

12:53. Trešdien, 29. maijā, Krievijas uzbrukumā Harkivai tika nogalināta kaujas mediķe no Hospitallers brīvprātīgā bataljona, 25 gadus vecā Irina Cibuha, ziņo pravda.com.ua.

"Vakar rotācijas laikā Harkivas frontē tika nogalināta mūsu Cheka, mediķe Irina Cibuha. Dažas dienas pirms viņas dzimšanas dienas. Mums trūkst vārdu. Neviens joprojām netic notikušajam," vēstīts brīvprātīgā bataljona Hospitallers "Facebook" vietnē.

11:43. Krimā ceturtdien Ukrainas jūras dronu triecienā iznīcināti divi Krievijas kuteri, pavēstīja Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR), norādot, ka tie atbilstoši provizoriskajai informācijai bijuši ātrgaitas transporta un desanta kuteri KS-701 "Tuņec". Uzbrukums veikts ar jūras trieciendroniem "Magura V5". Šī operācija bija iespējama, pateicoties platformai "United 24", norāda HUR. Cenšoties neitralizēt jūras dronus, kas tuvojās Vuzkas līcim, krievi Krimā 32 reizes gaisā pacēluši kaujas aviāciju - gan lidmašīnas, gan helikopterus.

10:03. Krievijas spēki naktī uz ceturtdienu veica raķešu un dronu triecienu Ukrainas militārajiem objektiem un kritiskajai infrastruktūrai, izmantojot 19 raķetes un 32 bezpilota lidaparātus "Shahed".

Ukrainas spēkiem izdevās notriekt visus dronus un septiņas raķetes.

09:07. Krievija cenšas manipulēt ar karagūstekņu apmaiņas tēmu un izmantot to kā vēl vienu paņēmienu, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti. Kā norāda analītiķi, Krievija vaino Ukrainu par to, ka uz vairākiem mēnešiem apturēta gūstekņu apmaiņa.

Kremļa ieceltā cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova apsūdzējusi Ukrainu par "pārspīlētu prasību izvirzīšanu", kuru dēļ pēdējo mēnešu laikā radusies pauze karagūstekņu apmaiņā. Ukrainas Koordinācijas štāba rīcībai ar karagūstekņiem pārstāvis Petro Jacenko 2023.gada novembrī norādīja, ka Krievija iepriekš 2023.gada vasarā bija apturējusi karagūstekņu apmaiņu nenosaukta iemesla dēļ.

08:13. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 506 260 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7710 tankus, 14 913 bruņutransportierus, 13 101 lielgabalu un mīnmetēju, 1088 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 532 bezpilota lidaparātus, 2222 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 849 automobiļus un autocisternas, kā arī 2153 specializētās tehnikas vienības.

07:08. ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens trešdien paziņoja, ka Ukrainas sabiedrotie pielāgos ieroču piegādes, lai nodrošinātu Kijivas panākumus. Blinkens izdara spiedienu uz prezidentu Džo Baidenu, lai mainītu noteikumus, kas neļauj Ukrainai uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā.

00:10. Ukrainas Valsts īpašuma fondā tika prezentēta “Zemes banka”. Tas ir jauns fonda projekts, kura mērķis ir ieviest valsts lauksaimniecības zemju efektīvu izmantošanu un atbalstīt lauksaimniecības ražotājus grūtajos kara laikos.

Svarīgākais