Ukrainas kara 825. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:00]

© Depositphotos

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 28. maijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:00. Ukrainai būtu jāatļauj neitralizēt Krievijas militārās bāzes, no kurām Krievijas armija šauj raķetes uz Ukrainu, otrdien atzinis Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Mēs uzskatām, ka mums jāļauj viņiem neitralizēt militāros objektus, no kuriem tiek izšautas raķetes, no kuriem (..) tiek uzbrukts Ukrainai," sacīja Makrons. Tomēr viņš uzsvēra, ka "mums nevajadzētu ļaut viņiem skart citus mērķus Krievijā" un, protams, civilos mērķus. Vairāki Ukrainas sabiedrotie, kas piegādā ieročus Ukrainai, pieprasījušas no Kijivas solījumu, ka ieroči tiks izmantoti tikai Ukrainas teritorijā. Kijiva savukārt uzsver, ka armijai jāspēj uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā, jo Krievijas armija uzbrūk Ukrainai no savas teritorijas.

20:45. Spānijas koalīcijas valdībā radušās domstarpības par solījumu sniegt Ukrainai militāro palīdzību miljarda eiro apmērā. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Madridē parakstīja drošības līgumu, un Spānija apsolīja šogad sniegt Ukrainai militāro palīdzību miljarda eiro apmērā, tai skaitā piegādāt jaunas zenītraķetes "Patriot" un smagos tankus "Leopard". Spānijas vicepremjere un nodarbinātības ministre Jolanda Diasa, kura ir galēji kreisās partijas "Sumar" līdere, kritizēja Ukrainai solīto palīdzību kā pārlieku lielu. "Tās ir ļoti lielas summas," Spānijas sabiedriskajā televīzijā TVE apgalvoja Diasa, apsūdzot Sančesa pārstāvēto Sociālistu partiju, ka tās lēmumi neesot pietiekami caurskatāmi.

19:50. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības ministri otrdien vienojušies par piecām prioritātēm Eiropas aizsardzībā, un viena no tām ir atbalsts Ukrainai. Taču ministri nespēja rast vienprātību jautājumā par to, vai būtu jāatļauj Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos ieročus uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā. "ES nelokāms atbalsts Ukrainai" ir pirmā prioritāte, kas minēta dalībvalstu paziņojumā, par kuru tika panākta vienošanās aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. "ES izmantos visus tās rīcībā esošos instrumentus," norādīts paziņojumā. Viens no šiem instrumentiem ir ārpusbudžeta fonds, kura ietvaros ES ir apņēmusies sniegt Ukrainai militāro palīdzību piecu miljardu eiro apmērā. Tomēr maksājumus aizkavē Ungārija, kurai, līdzīgi kā pārējām ES dalībvalstīm, ir veto tiesības attiecībā uz ES tiesību aktiem, kas nepieciešami maksājumu sākšanai.

19:00 Ukrainas Augstākā pretkorupcijas tiesa, pamatojoties uz Ukrainas Drošības dienesta materiāliem, apmierināja Tieslietu ministrijas prasību par Krievijas oligarha Aleksandra Verhovska īpašuma nacionalizēšanu

18:09 Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus ar Rietumu piegādātajiem ieročiem pa objektiem Krievijas teritorijā, otrdien pēc Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmes Briselē šādu nostāju paudis Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pēc Latvijas politiķa vārdiem, "kamēr dažas valstis neļauj veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā turpina nogalināt Ukrainas iedzīvotājus un graut tās infrastruktūru no Krievijas teritorijas".

Aizsardzības ministrs uzsvēris, ka jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai paātrinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu, dronu un munīcijas piegādes Ukrainas vienībām.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukraina ir spējusi strauji attīstīt savu militāro industriju. Ieroču sistēmas un munīcija no Ukrainas ražotnēm uz kaujas lauku ievērojami samazinātu piegādes ķēžu garumu un ilgumu, atzīmējis Sprūds.

Vienlaikus Sprūds norāda, ka atbalstāma ir ideja par Krievijas Centrālās bankas iesaldētās peļņas novirzīšanu arī Ukrainas militārajai ražošanai.

Latvija kopā ar Dāniju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Somiju un Zviedriju maijā ir parakstījusi vēstuli par nepieciešamību Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un industriālajā bāzē integrēt Ukrainas aizsardzības industriju. Tajā puses pauž, ka kopīga sinerģija paātrinātu piegādes Ukrainai un stiprinātu Eiropas militāro industriju.

Sanāksmes laikā Sprūds uzsvēra arī nepieciešamību investēt ES līdzekļus koalīcijās Ukrainas atbalstam. Tostarp dronu koalīcija gan atbalsta Ukrainu, gan palīdz attīstīt dronu tehnoloģijas to pilnā dzīves ciklā no izpētes līdz ražošanai, testiem un sertifikācijai.

ES aizsardzības ministri diskutēja arī par ES militāro apmācību misiju Ukrainā un Eiropas Miera mehānisma (EMM) turpmāko attīstību.

18:02 Pagājušajā diennaktī krievu iebrucēji uz Volčansku Harkovas apgabalā nometuši 6 KAB, frontē notikušas 76 militāras sadursmes ar krievu iebrucējiem.

16:40 Beļģija līdz 2028.gadam piegādās Ukrainai 30 iznīcinātājus F-16, paredz otrdien Briselē parakstītais divpusējais līgums par ilgtermiņa sadarbību drošības jomā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopīgajā preses konferencē ar Beļģijas premjerministru Aleksandru de Kro norādīja, ka F-16 piegādāšana liecina par Beļģijas nelokāmu atbalstu Ukrainai.

Līgums, kas noslēgts uz desmit gadiem, paredz, ka Beļģija sniegs Ukrainai finansiālu atbalstu 977 miljonu eiro apmērā. Beļģijas premjerministrs preses konferencē sacīja, ka Beļģija darīs visu iespējamo, lai pirmos iznīcinātājus piegādātu Ukrainai jau šogad.

Jautāts, vai iznīcinātāji tiks piegādāti Ukrainai ar nosacījumiem, de Kro uzsvēra, ka iznīcinātāji paredzēti Ukrainas aizsardzības spēkiem izmantošanai Ukrainas teritorijā.

Zelenskis kritizēja nosacījumus militārajai palīdzībai, sevišķi citu valstu aizliegumus izmantot to piegādātos ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Ukraina nespēja atbildēt uz Krievijas uzbrukumiem no liela attāluma, jo Rietumu piegādātajiem ieročiem pievienoti šādi ierobežojumi.

"Es domāju, ka tas ir negodīgi, bet mēs, un tas ir fakts, nevaram riskēt ar savu partneru atbalstu," sacīja Zelenskis. Viņš aicināja sabiedrotos atcelt ierobežojumus, lai Ukraina varētu atbildēt Krievijai.

Ukrainas līgums ar Beļģiju arī paredz atbalstu Ukrainas ekonomikas atveseļošanai un atjaunošanai pēc kara.

Drošības līgums tika noslēgts, pamatojoties uz NATO līderu lēmumu, kas tika pieņemts pagājušā gada jūlijā samitā Lietuvas galvaspilsētā. Tur tika panākta vienošanās, ka atsevišķas dalībvalstis noslēgs divpusējus līgumus ar Ukrainu, lai garantētu Ukrainas ilgtermiņa drošību.

Lielbritānija, Vācija un Francija noslēdza vienošanās ar Kijivu janvārī un februārī. Savienotās Valstis un Ukraina vēl nav pabeigušas sarunas.

Zelenskis pirmdien parakstīja divpusēju vienošanos ar Spāniju, kas paredz vairāk nekā 1,1 miljardu eiro lielu palīdzību Ukrainai, tai skaitā raķetes, tankus un munīciju.

16:01. ASV prezidenta Džo Baidena nepiedalīšanās Ukrainas miera samitā Šveicē būtu līdzvērtīga ovācijām Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, otrdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Baidens vēl nav paziņojis, vai viņš apmeklēs konferenci, kas paredzēta jūnija vidū.

"Ja viņš nepiedalīsies, tas būs tāpat kā aplaudēt Putinam: aplaudēt personīgi un aplaudēt stāvus," vizītē Briselē sacīja Zelenskis. "Es uzskatu, ka miera samitam ir vajadzīgs prezidents Baidens, un viņš ir vajadzīgs arī citiem līderiem, kuri raugās uz ASV reakciju," viņš piebilda.

14:55. Nīderlande aicina sabiedrotos kopīgiem spēkiem nokomplektēt Ukrainas vajadzībām vismaz vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" un piedāvā šim mērķim nodrošināt šīs sistēmas daļas, otrdien pavēstīja Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna.

"Mēs risinām sarunas ar pusēm par sistēmas "Patriot" nokomplektēšanu un ukraiņu ekipāžas apmācīšanu," Briselē pirms Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru sanāksmes sacīja Olongrēna.

"Ar mūsu piedāvājumu un ja citas potenciālās partnervalstis varēs piegādāt detaļas un munīciju, mēs tuvākajā perspektīvā varēsim Ukrainai nodrošināt vismaz vēl vienu pilnu sistēmu," sacīja ministre.

13:55. Ukrainā jau vairāk nekā 600 ieslodzīto pievienojušies armijai, un patlaban notiek viņu sagatavošana, pavēstīja tieslietu ministrs Deniss Maļuska.

"Jau 613 ieslodzītie ir iznākuši [brīvībā] un pievienojušies Bruņotajiem spēkiem, veic atbilstošu sagatavošanos," telemaratona ēterā sacīja ministrs.

17.maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja likumu, kas dažām ieslodzīto kategorijām paredz pirmstermiņa nosacītas atbrīvošanas iespēju, lai viņi varētu piedalīties karā pret krievu iebrucējiem.

Atbilstoši situācijai 25.maijā 4300 ieslodzīto iesnieguši pieteikumus par dienestu armijā, liecina Tieslietu ministrijas aplēses.

12:50. Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels otrdien mudināja valstis savām bailēm par konflikta eskalāciju pretī likt Ukrainas nepieciešamību sevi aizsargāt, norādot, ka Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu ieročus triecieniem Krievijā.

"Atbilstoši kara likumam tas ir pilnīgi iespējams un tur nav nekādu pretrunu," ES aizsardzības ministru sanāksmes sākumā sacīja Borels. "Es varu dot atbildes triecienu vai cīnīties pret kādu, kas cīnās pret mani no savas teritorijas," skaidroja ES augstākais diplomāts. "Eskalācijas riskam ir jāstāda pretī Ukrainas nepieciešamība sevi aizsargāt," viņš uzsvēra. Borela nostāju atbalstīja vairāki ministri, kas pulcējušies Briselē.

12:00. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vizītes laikā Beļģijā parakstījis drošības sadarbības līgumu starp Kijivu un Briseli, raksta pravda.com.ua. Zelenskis norāda, ka parakstītais dokuments paredz, ka šogad Ukraina no Beļgijas saņems 977 miljonu eiro militāro palīdzību.

10:54. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 503 800 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1460 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7692 tankus, 14 858 bruņutransportierus, 13 029 lielgabalus un mīnmetējus, 1085 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 482 bezpilota lidaparātus, 2221 spārnoto raķeti, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 740 automobiļus un autocisternas, kā arī 2122 specializētās tehnikas vienības.

09:39. 27.maijā Briselē ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, kuras fokusā bija ES atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresijas karu.

Braže: "Situācija Ukrainā tieši korelē ar drošības situāciju Latvijā un arī Eiropas Savienībā. Nebūsim drošībā, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi, tādēļ ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai un jāpieņem visi iespējamie lēmumi Ukrainas atbalstam, tostarp par militārajām piegādēm, ES sankciju pret Krieviju 14.paketi, kas iekļauj arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegumu, kā arī Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izlietojumu".

08:42. Irāna piegādājusi Krievijai modernas aviācijas bumbas, kuras tiek izmantotas uzbrukumos pret Ukrainas aizstāvjiem, raksta pravda.com.ua.

07:08. Ukrainai pašaizsardzībai militārā palīdzība ir vajadzīga tagad, nevis nākamajā gadā, sacīja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. Runājot brīfingā Briselē, Borels žurnālistiem sacīja, ka pēdējo divu dienu laikā Gazas joslā un Ukrainā bijuši "šausminoši" notikumi.

Kā norādīja Borels, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atkal runājis par nepieciešamību nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības kompleksus "Patriot", lai atvairītu Krievijas aviācijas uzlidojumus un raķešu triecienus.

00:10. Francijas prezidents Emanuels Makrons, runājot par Krievijas agresiju, sacīja, ka eiropiešiem ir jauna atbildība nodrošināt mieru kontinentā, un viņi nevar paļauties tikai uz ASV drošības garantijām. Eiropai būs jādomā arī par savu aizsardzību un drošību, viņš piebilda.

Neatbalstot Ukrainu un ļaujot Krievijai uzspiest "spēcīgākā likumu" kaujas laukā, arī Eiropā nebūs miera, sacīja Makrons. "Ukrainā uz spēles ir likta jūsu drošība, mūsu miers," viņš piebilda.