Ukrainas kara 824. diena. Jaunākā informācija papildināts [papildināts 20:59]

© pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 27. maijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:59. Ukrainā drīzumā ieradīsies pirmie militārie instruktori no Francijas, pirmdien paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Sirskis ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad viņš un Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs sazvanījās ar Francijas aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī.

"Es jau esmu parakstījis dokumentus, kas ļaus pirmajiem franču instruktoriem drīzumā apmeklēt mūsu mācību centrus un iepazīties ar to infrastruktūru un personālu," paziņoja Sirskis.

19:59. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Madridē parakstīja drošības līgumu, un Spānija apsolīja sniegt Ukrainai militāro palīdzību miljarda eiro apmērā.

Vienošanās "ietver apņemšanos 2024.gadā sniegt militāro palīdzību viena miljarda eiro apmērā," preses konferencē paziņoja Sančess.

"Tas ļaus Ukrainai stiprināt savas spējas, tostarp būtiskās pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai aizsargātu savus civiliedzīvotājus, pilsētas un infrastruktūru, kas joprojām cieš no neselektīviem uzbrukumiem, kā tas bija vērojams šajā nedēļas nogalē Harkivā," sacīja Sančess. Krievijas uzbrukumā Harkivas pilsētai tika nogalināti vismaz 16 cilvēki.

19:05. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien kritizējuši Ungāriju, kuras pretestība draud aizkavēt palīdzību Ukrainai miljardiem eiro apmērā. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada sākumā Ungārija vairākkārt kavējusi iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt Ukrainai vai sodīt Krieviju. Pēdējā gada laikā ES ir pieaugusi neapmierinātība ar Budapeštu, jo tā kavējusi maksājumus no ES fonda valstīm, kuras ir nosūtījušas Ukrainai ieročus. ES amatpersonas paziņojušas, ka Ungārijas pretestības dēļ var tikt aizturēti vēl pieci miljardi eiro, kas paredzēti Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, lai gan ES līderi to jau ir apstiprinājuši. Ungārijas pretestības dēļ var nebūt iespējams uzreiz izlietot arī miljardiem eiro, kas iegūti procentos no iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem. ES šos līdzekļus cer sākt saņemt jūlijā.

18:05. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien vizītē Madridē aicinājis Ukrainas sabiedrotos visiem iespējamiem līdzekļiem izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu mieru. "Šajās nedēļās mūsu karavīri aizstāvas pret Krievijas uzbrukumu," sacīja Zelenskis. "Mums ir jāpastiprina mūsu kopīgais darbs ar partneriem, lai sasniegtu vairāk. Drošība un taustāma Krievijas piespiešana uz mieru visiem līdzekļiem," viņš piebilda. Zelenskis sacīja, ka Ukrainas sabiedrotajiem būtu jāļauj Ukrainas spēkiem pašiem aizsargāties. Vairākas Rietumu amatpersonas nesen aicināja pārskatīt ierobežojumus Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai uzbruktu Krievijai.

17:25. Vācijas valdība joprojām iebilst pret ideju NATO ietvaros izveidot sava veida aizsardzības vairogu virs Ukrainas rietumiem, pirmdien paziņojis Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hēbeštreits. "No mūsu viedokļa raugoties, tā būtu iesaistīšanās, tieša iesaistīšanās šajā konfliktā. Un tas ir kaut kas tāds, uz ko mēs nemērķējam," pirmdien Berlīnē sacīja Hēbeštreits. Viņš arī atsaucās uz Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumiem.

16:09 Valsts prezidents Vladimirs Zelenskis vizītes laikā Spānijā parakstīja vienošanos par sadarbību drošības jomā starp Ukrainu un šo Ibērijas valsti.

15:12 Harkivā 27.maija rītā tika atrasts un pēc DNS paraugiem identificēts 17 gadus veca zēna līķis, kurš uzbrukuma brīdī atradās "Epicenter" hipermārketā.

14:27 SVF misija un Ukrainas pārstāvji sāka sarunas par ceturto Paplašinātā fonda (EFF) programmas pārskatīšanu, kas palīdzēs piesaistīt aptuveni 2,2 miljardus dolāru jau jūnijā.

13:32 Ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) lidrobotu svētdien Krievijā Orenburgas apgabala Orskā veikts trieciens mērķu tālās atpazīšanas radiolokācijas stacijai "Voroņež M", ukraiņu bezpilota lidaparātam uzstādot jaunu nolidotā attāluma rekordu.

"Ukraiņu bezpilota lidaparāts līdz pretinieka objektam pārvarējis vairāk nekā 1800 kilometru, uzstādot jaunu lidrobota kamikadzes trieciena diapazona rekordu," tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" pavētījis avots GUR.

Krievijas sociālajos medijos iepriekš bija parādījusies informācija, ka pie Orskas "nogāzies bezpilota lidaparāts" un ka "mērķis, iespējams, bija militārs objekts".

Iepriekšējās ukraiņu lidrobota lidojuma rekords bija līdz objektam Salavatā, Baškortostānā, kas Ukrainas robežai atrodas par 140 kilometriem tuvāk nekā Orska.

12:47. Krievijas armija naktī no 26. uz 27.maiju bombardēja Dņepropetrovskas apgabala Nikopoles rajonu, nodarot bojājumus kāda uzņēmuma telpām un divām mājām, ziņo pravda.com.ua.

"Okupanti atkal uzbruka Nikopoles rajonam. Vakarnakt bezpilota lidaparāti uzbruka Marhanetas ciemam. Naktī ar smago artilēriju tika apšaudīta arī pati Nikopole. No rīta raķetes trāpīja arī rajona centram. Izcēlās ugunsgrēks. Tika sabojātas privātam uzņēmumam piederošas telpas un divas mājas," vietnē "Telegram" ziņoja Serhijs Lisaks, Dņepropetrovskas apgabala militārās pārvaldes vadītājs.

11:49. Spānija nosūtīs uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" un tankus "Leopard 2A4", ziņo pravda.com.ua.

Tiek ziņots, ka Spānija uz Ukrainu nosūtīs duci "Patriot" raķešu sistēmu, 19 "Leopard 2A4" tankus, kā arī citus Spānijā ražotus ieročus, tostarp pretdronu sistēmas un munīciju.

10:14. Eiropas Savienības (ES) šāviņu piegādēs Ukrainai aizkavējušās, jo trūkst sprāgstvielu, bet ražošanas jaudas Eiropā ir ierobežotas, vēsta britu žurnāls "The Economist", atsaucoties uz ekspertiem.

Viena no problēmām ES centienos piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu ir sprāgstvielu trūkums. Līdz ar Aukstā kara beigām strauji sarucis pieprasījums pēc ieročiem, un tāpēc daudzi Eiropas sprāgstvielu ražotāji bijuši spiesti savu darbību izbeigt.

09:00. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 502 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7671 tanku, 14 818 bruņutransportierus, 12 981 lielgabalu un mīnmetēju, 1084 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 467 bezpilota lidaparātus, 2221 spārnoto raķeti, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 694 automobiļus un autocisternas, kā arī 2118 specializētās tehnikas vienības.

08:28. Krievijas diktators Vladimirs Putins izmanto tradicionālismu kā ieroci, lai ietekmētu Rietumu labējos, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

"Viņš ir absurds starptautiskā konservatīvisma līderis. Mēs runājam par [PSRS] Valsts drošības komitejas pulkvedi," sacīja ministrs, atgādinot par Krievijas diktatora saistību ar padomju režīma slepeno dienestu,

07:06. Pirmdien, 27. maijā, Harkivā izsludināta sēru diena saistībā ar Krievijas 25. maija uzbrukumu un lielo bojāgājušu skaitu, ziņo pravda.com.ua. Uzbrukumā "Epicenter" lielveikalam Harkivā 25. maijā tika nogalināti 16 cilvēki, bet 43 ievainoti.

00:10 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 501 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7662 tankus, 14 803 bruņutransportierus, 12 953 lielgabalus un mīnmetējus, 1083 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 814 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 425 bezpilota lidaparātus, 2209 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 639 automobiļus un autocisternas, kā arī 2111 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pasaulē

Svarīgi panākt vienošanos par vadošajiem amatiem Eiropas Savienības (ES) institūcijās, lai diskusijas sāktos par saturiskajiem jautājumiem, tā pirms neformālās Eiropadomes paudusi Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).