Sanktpēterburgas Ermitāžā, vienā no apmeklētākajiem mākslas muzejiem pasaulē, tiek slēgta izstāde “Jaunie Leonardo da Vinči gleznu noslēpumi”. Izstāde pretendēja uz sensāciju - atklājot nevis vienu, bet divas līdz šim nezināmas Renesanses laikmeta lielākā meistara gleznas. Ar stāstu dalās bbc.ru.
Tomēr sensācija nenotika - vadošie pasaules eksperti ir pārliecināti: Leonardo šīm gleznām nav pieskāries, tās ir kopijas, dažas augstas kvalitātes, dažas pavisam sliktas.
BBC noskaidroja, kāpēc Ermitāža uzstāj uz saistību ar da Vinči - un kāds tam sakars ar viltotām Faberžē olām un pareizticīgo uzņēmēju, kas pazīstams kā “Putina masieris”.
Ermitāžā atsevišķa telpa atvēlēta Leonardo da Vinči un viņa audzēkņu darbu kolekcijai, ko savākuši Krievijas imperatori. Apskatāmas divas paša meistara gleznas, kas pazīstamas kā "Benuā Madonna" un "Madonna Litta" par godu ģimenēm, kurām tās piederēja.
Tiesa, eksperti strīdas par “Madonna Litta” - daži ir pārliecināti, ka tā ir kāda studenta darbs. Tomēr pat viena Leonardo glezna ir reta vērtība - tikai aptuveni divdesmit ir saglabājušās visā pasaulē.
Tomēr jaunajai izstādei nav nekā kopīga ar šīm Ermitāžas kolekcijas pērlēm. Tā notiek atsevišķā zālē un tiek organizēta kopā ar Kristīgās kultūras muzeju.
Konstantīna Gološčapova “personīgais muzejs”, kā noskaidroja BBC, pats pērk un atved eksponātus un personīgi vada ekskursijas īpaši nozīmīgiem viesiem, piemēram, patriarham Kirilam.
Muzejs sākās klostera pagalmā, kuru uzcēla Gološčapovs, un vēlāk izstāde pārcēlās uz biznesa centru pāri ceļam, kur tika reģistrēti viņa ģimenes uzņēmumi.
Prese Gološčapovu nodēvēja par "vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Sanktpēterburgā" un pat par Putina "tuvu draugu". 2000. gados viņš vadīja vienu no prezidenta lietu vadības nodaļām un kopā ar Vladimiram Putinam pietuvinātiem uzņēmējiem Arkādiju un Borisu Rotenbergu nodibināja “SMP Bank”. Presē populārā jēdziena “masāžas terapeits” definīcija ir saistīta ar to, ka viņš esot bijis masāžas terapeits Ļeņingradas džudo sekcijā, kur praktizēja Putins un Rotenbergi.
Gološčapova labdarības fondam bija tāda pati Maskavas adrese un tālruņa numurs kā Alīnas Kabaevas fondam, kuru vadīja vingrotājas māte. Varas iestādēm pietuvināta sportista fonds veltīts palīdzībai bērniem un maznodrošinātām ģimenēm.
Gološčapova personīgais muzejs tika izveidots ar uzsvaru uz reliģiju. Tās eksponātu vidū ir Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja relikvijas, un viena no sadaļām ir veltīta “Svētajai Krievijai”, ar skaidrojumu, ka šis jēdziens “nozīmē īpašu garīgu un morālu kustību uz krievu tautas Dievu”.
Tieši no šī muzeja nāk divi no trim Ermitāžas izstādes darbiem ar nosaukumu “Anghiari kauja” un “Madonna”.
Pirmā ir variācija par freskas tēmu, ko Leonardo radīja Florences Lielajai padomei. Otra, “Madonna”, kas tapusi ar studentu piedalīšanos un ir strīdu objekts, pieder Londonas Nacionālajai galerijai.
Ermitāžā izstādītā glezna ir kopija no pirmās, Luvras gleznas, taču Ermitāža apgalvo, ka arī to veidojis Leonardo un viņa mācekļi.
Vēl viena izstādes glezna saucas “Eņģelis” un nāk no pašas Ermitāžas kolekcijas. Šī ir “Jāņa Kristītāja” kopija no Luvras, kas 19. gadsimtā tika piedēvēta lielajam meistaram, bet vēlāk parakstīts kā Leonardo sekotāja darbs.
BBC lūdza trīs pasaules vadošos ekspertus komentēt šos darbus. Starp šiem ekspertiem pastāv nopietnas domstarpības citos jautājumos, taču šeit viņi ir vienisprātis - Ermitāžā redzamās gleznas nav da Vinči darbi.
Lai glezna tiktu atzīta par Leonardo darbu, tai jāatbilst visaugstākajām prasībām un jāveic fundamentāla mākslas vēstures un tehniskā analīze, BBC komentārā uzsvēra pasaulē slavenākais da Vinči eksperts un Oksfordas universitātes emeritētais profesors Martins Kemps.
Darbi, viņaprāt, ir interesantas kopijas, lai gan izpildījumā nevienmērīgas.
“Neviens nopietns pētnieks, tas ir, kvalificēts Leonardo darba eksperts, neapgalvos, ka gleznas ir īstas. Es neredzu nekādus pierādījumus par Leonardo līdzdalību šo gleznu tapšanā," BBC sacīja eksperts.
Frančesko Kaljoti, slavenais renesanses mākslas kurators un profesors, piekrīt šim vērtējumam.
“Ja Leonardo un viņa darbnīcai piedēvēsim visas jau zināmās un jaunatklātās viņa darbu kopijas un atvasinājumus, tad nāksies pieņemt, ka darbnīca nav slēgta līdz šai dienai,” ironizē speciālists.
Bet kāpēc Ermitāža apgalvo, ka izstādītās gleznas, “pēc nopietnu ekspertu domām, tapušas, piedaloties pašam Leonardo da Vinči”?
Iesaistīti ir divi autori - Karlo Pedreti un Luku Tomio. Muzeja mājaslapā teikts, ka "izstāde tiek rīkota sadarbībā" ar viņiem.
Profesors Karlo Pedreti bija pasaulē vadošais Leonardo mantojuma eksperts. Pedreti bija cieši saistīts ar Gološčapovu - krievu uzņēmēja Iraja Gilmutdinova sieva vadīja profesora personīgo fondu, un viņš Gološčapova kolekcijas gleznas atzina par Leonardo akadēmijas darbiem.
Tomēr interesanti ir tas, ka viņš nomira 2018. gada janvārī - kā viņš iesaistījās sešus gadus vēlāk atklātās izstādes organizēšanā?
Ermitāža nesniedz sertifikātus vai citus pierādījumus, ka profesors šos darbus būtu uzskatījis par Leonardo darbiem. Izstādes angļu valodā viņa vārds atšķirībā no krievu valodas nav minēts ne reizi.
Savukārt Tomio tiek saukts par "izstādes zinātnisko konsultantu" un iekļauts Itālijas Kultūras ministrijas profesora un eksperta sarakstā, taču BBC neatrada pierādījumus par Tomio akreditācijas datiem - nekādu saistību ar akadēmiskajām iestādēm un muzejiem, nekādus akadēmiskos grādus.
Izstādes ideja "nāca no augšas, un tas bija piedāvājums, no kura nevarēja atteikties," sacīja Ermitāžas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms.
To pašu BBC sarunu biedri teica 2020. gadā, kad Ermitāžā tika atklāta vērienīga Faberžē juvelierizstrādājumu nama izstāde. Tas izvērtās par milzīgu skandālu: muzejs tika apsūdzēts, ka galvenie eksponāti tajā ir viltojumi.
Tāpat kā Leonardo gadījumā, dažas no skandalozajām lietām piederēja Konstantīna Gološčapova “Kristīgās kultūras muzejam”. Tāpat kā tagad Ermitāža atsaucās uz divu cilvēku viedokļiem, no kuriem viens nomira pirms izstādes atklāšanas, bet otra reputācija bija pārspīlēta.