Zināmi Lietuvas prezidenta vēlēšanu 1. kārtas rezultāti

© Dmitrijs Suļžics/MN

Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) svētdien apstiprināja 12.maijā notikušās valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas oficiālos rezultātus.

Tādējādi apstiprināts, ka Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 26.maijā, sacentīsies abi pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmušie kandidāti - pašreizējais prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Komisijas apstiprinātie galīgie rezultāti liecina, ka pirmajā kārtā Nausēda, kurš startēja kā neatkarīgais kandidāts, ieguva 43,95% balsu un valdības koalīcijas līderes konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" izvirzītā Šimonīte saņēma 20,05% vēlētāju atbalstu.

Neatkarīgais kandidāts advokāts Igns Vēgēle, kurš popularitāti iemantoja pandēmijas laikā ar vēršanos pret Covid-19 izplatību ierobežojošajiem pasākumiem, ieguva 12,35% balsu un jaundibinātās labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis - 9,21% vēlētāju atbalstu.

Neatkarīgais kandidāts ārsts Eduards Vaitkus, kuru kritizē par prokremliskiem uzskatiem, ieguva 7,31% balsu, Daiņus Žalims no valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvības partijas - 3,57% balsu, opozīcijā esošās centriski kreisā Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis - 1,38% balsu un bijušais aizsardzības viceministrs Ģiedrims Jeglinsks no opozīcijā esošās centriski kreisās Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" - 1,37% balsu.

Kopumā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsoja 1,439 miljoni cilvēku jeb 59,95% balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Vēlētāju aktivitāte bija par 2,59 procenta punktiem lielāka nekā 2019.gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Pirmajā vēlēšanu kārtā par derīgiem tika atzīti 1,428 biļeteni, bet 11 607 biļetenus vēlēšanu komisija atzina par nederīgiem.

Arī pirms pieciem gadiem vēlēšanu otrajā kārtā sacentās Nausēda un Šimonīte, kas bija tolaik opozīcijā esošo konservatīvo kandidāte, ekonomistam Nausēdam uzvarot ar 66,5% balsu. Pēc 2020.gada parlamenta vēlēšanām Šimonīte kļuva par premjerministri.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais