Profesors: Ukrainas atbalsta ziņā Izraēlas valdības un sabiedrības nostāja krasi atšķiras

Izraēlas sabiedrība ar milzu pārsvaru atbalsta Ukrainu, bet valdība pieturas pie politikas, kas paredz labu attiecību uzturēšanu ar Krieviju, intervijā aģentūrai LETA sacīja Jeruzalemes Ebreju universitātes profesors Ichaks Brudnijs.

Viņš uzsvēra, ka par sabiedrības vairākuma atbalstu Ukrainai liecina visas sabiedriskās domas aptaujas, tāpēc šajā ziņā Izraēlas sabiedrība ir strikti jānodala no valdības.

“Valdība darbojas pēc Avigdora Libermana vēl ārlietu ministra statusā izstrādātas politikas. Tā paredz, ka Izraēlai ir jāuztur labas attiecības ar Krieviju, kura ir kodollielvalsts ar lielu ebreju kopienu un kura turklāt domā, ka tai ir intereses Tuvajos Austrumos,” skaidroja Brudnijs.

Profesors uzsvēra, ka ebreji ir gan Krievijā, gan arī Ukrainā, bet šobrīd liekas, ka Izraēla ir gatava upurēt Ukrainas ebrejus Krievijas ebreju kopienas interešu vārdā. Krievijas ebreji visai pamatoti baidoties, ka tad, ja Izraēla sāks atbalstīt Ukrainu, pret viņiem varētu tikt vērstas kādas represijas. Tāpēc Izraēla cenšas saglabāt sava veida neitralitāti, kaut arī ir skaidrs, ka Krievija nekad Izraēlu neatbalstīs.

Profesors arī norādīja, ka Krievijā dzīvojošo ebreju skaits nemaz nav zināms, taču viņu ir palicis salīdzinoši maz, turklāt vairums no viņiem nav politiski aktīvi. Tautas skaitīšanas dati min 230 000, no kuriem lielākā daļa dzīvo Maskavā. Brudnijs piebilda, ka Krievijas ebreji neveido ne politisku, ne sociālu spēku, viņi nerunā "vienā balsī" un savā politiskajā nostājā neatšķiras no vietējiem.

“Ir skaidrs, ka palikt neitrālam nav iespējams. Ja tu pats saki, ka vienmēr galvenais ir intereses, tad nevari prasīt no citiem rīkoties nesavtīgi. Tā ir fundamentāla pretruna Izraēlas ārpolitikā. Prasīt no otra to, ko pats neesi gatavs dot, ilgtermiņā nav iespējams,” uzsvēra Brudnijs.

Arī Izraēlas Ārlietu ministrijas oficiālā preses pārstāvja vietnieks Brudnijam apliecinājis, ka Izraēlas tradicionālo politiku karš nav mainījis. Profesors norāda, ka vienlaikus tomēr pastāv arī otra pieeja, kas liek skaidri pasludināt, ka ir tikai viena superlielvalsts, kas ir svarīga Izraēlai, un tās ir Savienotās Valstis.

“Sīrijā vairs nav Krievijas karaspēka vai raķešu, un mums vairs nav jākoordinē ar krieviem mūsu uzbrukumi "Hizbollah" vai bruņojuma konvojiem uz Libānu. Tomēr politika nav mainījusies - nevajagot izaicināt tīģeri. Tāpēc Izraēla darbojas tā, kā tā darbojas,” sacīja profesors.

Jautāts par pasaules sabiedrības attieksmi pret karu Gazā, Brudnijs norādīja, ka lielas pilsētas bombardēšana televizorā nekad neizskatās labi.

“Turklāt šī kaujinieku kustība ir ārkārtīgi prasmīga starptautisko mediju un cilvēktiesību aizsardzības organizāciju izmantošanā. Šādā karā nav iespējams uzvarēt. Gan politiķiem, gan armijas ģenerāļiem ir jāapzinās militāra spēka limiti,” uzsvēra profesors.

Viņš uzskata, ka eiropiešiem iespēju iegūt lielāku ietekmi uz Izraēlu dotu Eiropas un Izraēlas tuvināšanās kā tāda, pat padarot Izraēlu par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti.

“Mēs esam turīga valsts. Jā, mums ir nejauki kaimiņi, bet jūs taču uzņēmāt ES sadalīto Kipru. Ja vēlaties lielāku ietekmi uz Izraēlu - un, domāju, jums tādai arī vajadzētu būt -, tad kādi soļi ir jāsper. ES ir Izraēlas lielākā tirdzniecības partnere, Izraēlas tūristi pastāvīgi dodas uz Eiropu. Maigās varas sviru Eiropai pietiek - gan ekonomikā, gan citās lietās. Ar to var iegūt šo ietekmi. Turklāt šī ietekme ES ir ļoti vajadzīga, jo mūsu reģions ir kā Serbija 1914.gadā, kas spēj uzspridzināt pasauli,” skaidroja Brudnijs.

Viņš uzsvēra, ka krievi noteikti ir jāsavalda. “Labējie krievu intelektuāļi vienprātīgi apgalvo, ka Baltijas valstis ir Krievijas impērijas vēsturiska sastāvdaļa. Ja nevēlaties, lai Trešais pasaules karš sākas Baltijas valstīs, tad arī jums jādara viss iespējamais demokrātijas stiprināšanai no Rīgas līdz pat Telavivai. Jo vairāk domāsim par to, kā atrisināt problēmas Gazā, jo mazāk domāsim par Kijivu. Līdz ar to esam saistīti paradoksālā veidā - jo ātrāk karš pie mums beigsies, jo labāk,” izteicās Brudnijs.

Profesors gan noraidīja baumas, ka Krievija varētu kaut kādā veidā stāvēt aiz 7.oktobra “Hamās” uzbrukumiem Izraēlai.

“Jā, Krievija noteikti bija ieguvēja. Tomēr nekas neliecina, ka Krievija būtu šos uzbrukumus sponsorējusi, plānojusi vai kā citādi līdzdarbojusies. Krievi par to neko nezināja, tikai beigu rezultātā izrādījās ieguvēji. Protams, ka viņi vēlas, lai karš mūsu reģionā turpinās iespējami ilgi un cilvēki pievērš mazāk uzmanības karam Ukrainā. Tāpēc viņi centīsies visu ievilkt maksimāli ilgi, gan aizturot kādas rezolūcijas, gan kavējot jebkādus citus procesus. Krievija izturas oportūnistiski, viņi izmanto notiekošo pasaulē savā labā,” sacīja Brudnijs.