Tuvākajās dekādēs prognozē vidējā dzīves ilguma palielināšanos teju par pieciem gadiem

© Unsplash

Nākamajās trīs desmitgadēs paredzamais dzīves ilgums visā pasaulē palielināsies par gandrīz pieciem gadiem vīriešiem un vairāk nekā četriem gadiem sievietēm, prognozē pētnieki.

Saskaņā ar ziņojumu, kas publicēts žurnālā "The Lancet”, šis pieaugums visvairāk būs jūtams tajās valstīs, kur paredzamais mūža ilgums parasti ir īsāks.

Šo tendenci lielā mērā nosaka sabiedrības veselības pasākumi, kas ir uzlabojuši sirds slimību, infekcijas slimību un virkni citu veselības problēmu profilaksi, atklāšanu un ārstēšanu, sacīja pētnieki.

Tomēr viņi arī atklāja izmaiņas slimībās, kas ietekmē paredzamo dzīves ilgumu. Paredzams, ka hroniskām slimībām (diabēts, vēzis un plaušu slimības u.c.) cilvēku dzīves ilgumā būs lielāka nozīme nekā infekcijas slimībām, apogalvo pētnieki.

Rezultātā tādi riska faktori kā aptaukošanās, augsts asinsspiediens, nepareizs uzturs, fiziskās aktivitātes trūkums un smēķēšana visvairāk ietekmēs slimības un paredzamo dzīves ilgumu nākamajā paaudzē.

"Mūsu priekšā ir milzīga iespēja ietekmēt globālās veselības nākotni, apsteidzot šos augošos riska faktorus, īpaši tos, kas saistīti ar dzīvesveida faktoriem,” apbalvo pētnieks Dr. Kriss Marejs, Vašingtonas universitātes Veselības metrikas zinātņu nodaļas vadītājs.

Tiek prognozēts, ka kopējais paredzamais mūža ilgums līdz 2050. gadam palielināsies no 73,6 gadiem līdz 78,1 gadam. Savukārt vidējais gadu skaits, ko cilvēks var sagaidīt nodzīvot ar labu veselību, pieaugs no 64,8 gadiem 2022. gadā līdz 67,4 gadiem 2050. gadā.

Pasaulē

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja starptautisko sabiedrību pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju, lai panāktu starptautiskajām prasībām neatbilstošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) slēgšanu.