Lielākajā daļā Eiropas valstu nav statistikas par to migrantu skaitu, kuri apgalvo, ka pret LGBTQ vērstās vajāšanas ir iemesls meklēt aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Taču nevalstiskās organizācijas, kas seko līdzi šai parādībai, apgalvo, ka to skaits pieaug, ziņo „NBC News”.
Līdz šim vairāk nekā 60 valstīs ir spēkā pret homoseksuāliem cilvēkiem vērsti likumi, no kuriem lielākā daļa ir Āfrikā, Tuvajos Austrumos un atsevišķās Āzijas valstīs.
"Rezultāts ir tas, ka cilvēki mēģina bēgt no šīm valstīm, lai atrastu drošu patvērumu citur," sacīja Kimali Pauels, organizācijas „Rainbow Railroad” izpilddirektors, kas sniedz finansiālu, juridisku un loģistikas atbalstu LGBTQ+ cilvēkiem, kuriem nepieciešama patvēruma palīdzība.
Intervijā Pauels sacīja, ka viņa organizācija pagājušajā gadā ir saņēmusi aptuveni 15 000 palīdzības pieprasījumu, salīdzinot ar aptuveni 9500 gadu iepriekš. Desmitā daļa no šiem pieprasījumiem jeb aptuveni 1500 nāca no Ugandas, kas pērn pieņēma pret homoseksualitāti vērstu likumu, kas pieļauj nāvessodu par “pastiprinātu homoseksualitāti” un līdz 14 gadiem cietumā par “ pastiprinātas homoseksualitātes mēģinājumu”.
Nigērija arī nosaka kriminālatbildību par viendzimuma savstarpējām attiecībām starp pieaugušajiem un publisku to izrādīšanu, kā arī ierobežo to grupu darbu, kas iestājas par gejiem un viņu tiesībām, ziņo „Human Rights Watch”.
ES direktīva paredz īpašu aizsardzību personām, kuras ir apdraudētas seksuālās diskriminācijas dēļ, paredzot “īpašas procesuālās garantijas” valstīs, kuras tās uzņem. Tomēr netiek norādīts, ko šīs garantijas ietver un to īstenošana ir nekonsekventa. Tā rezultātā LGBTQ+ patvēruma meklētāji ne vienmēr atrod drošu vidi Eiropā.