ES valstis pieprasa EK jaunus veidus cīņā ar nelegālo imigrāciju

© Scanpix

Piecpadsmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vēstulē Eiropas Komisijai (EK) paudušas vēlmi pēc jauniem veidiem cīņā ar nelegālo imigrāciju, tostarp nosūtīt daļu no migrantiem uz trešajām valstīm.

Ceturtdien publiskoto vēstuli parakstījušas Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Somija, Igaunija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija un Rumānija.

Tajā EK aicināta "ierosināt jaunus veidus un risinājumus, lai novērstu nelegālo imigrāciju Eiropā".

15 valstis vēlas, lai ES pastiprina patvēruma un migrācijas paktu, ar kuru bloks ievieš stingrāku robežkontroli un cenšas paātrināt noraidīto patvēruma meklētāju deportāciju.

Jau ziņots, ka 27 ES dalībvalstu ekonomikas ministri šomēnes oficiāli apstiprināja jauno paktu par migrāciju un patvērumu, tādējādi noslēdzot vairāk nekā astoņus gadus ilgušo darbu, lai pārrakstītu noteikumus par to, kā rīkoties ar cilvēkiem, kas ieceļo Eiropā bez atbilstošām atļaujām.

Pakts, kas stāsies spēkā no 2026.gada, paātrinās to cilvēku pārbaudi, kuri ierodas bez dokumentiem, un izveidos jaunus migrantu aizturēšanas centrus.

15 valstis arī vēlas, lai tiktu ieviesti mehānismi, kas ļautu atklāt un pārtvert migrantu laivas un nogādāt šos migrantus "uz iepriekš noteiktu drošu vietu partnervalstī ārpus ES, kur šiem migrantiem varētu rast ilgtspējīgus risinājumus".

Tās norādīja, ka būtu jāatvieglo patvēruma meklētāju nosūtīšana uz trešajām valstīm, kamēr tiek izvērtēti viņu lūgumi pēc aizsardzības.

Kā paraugu valstis minēja vienošanos, ko Itālija noslēgusi ar Albāniju, saskaņā ar kuru tūkstošiem patvēruma meklētāju, kas uzņemti jūrā, var tikt nogādāti uz aizturēšanas nometnēm šajā Balkānu valstī, kas nav ES dalībvalsts, kamēr tiek izskatītas viņu lietas.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais