Gruzijas prezidente sola uzlikt veto "ārvalstu aģentu" likumam

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili intervijā nodēvējusi parlamenta pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu par nepieņemamu un paziņojusi, ka uzliks tam veto.

Prezidente intervijā ziņu aģentūrai AP asi kritizēja valdošo partiju "Gruzijas sapnis" par šo likumprojektu, kas izprovocējis plašus un ilgstošus protestus un tiek uzskatīts arī par draudu Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Parlamenta otrdien pieņemtais likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

"Tas ir nepieņemams, jo atspoguļo Gruzijas attieksmes pavērsienu pret pilsonisko sabiedrību, pret medijiem un pret Eiropas Komisijas ieteikumiem, un neatbilst mūsu deklarētajai politikai virzīties uz Eiropas integrāciju," aģentūrai AP sacīja Zurabišvili. Viņa vēlreiz apstiprināja, ka gatavojas uzlikt veto šim likumprojektam, jo tas ir tiešā pretrunā EK rekomendācijām.

Taču "Gruzijas sapnim" parlamentā ir pietiekams vairākums, lai atvairītu prezidentes veto.

Veto uzlikšanai prezidentei ir laiks līdz 28.maijam - 14 dienas pēc likumprojekta pieņemšanas.

Zurabišvili uzsvēra, ka saskaņā ar konstitūciju viņas pienākums ir darīt visu, kas ir viņas spēkos, lai atbalstītu Eiropas integrāciju.

"Varas iestādes nedara to, ko valsts sagaida, un valsts reaģē, jo valsts vēlas Eiropu un vēlas nezaudēt iespēju gada beigās redzēt šo iestāšanās sarunu sākumu," sacīja Zurabišvili.

Likumprojekts ir gandrīz identisks likumprojektam, ko partija "Gruzijas sapnis" pēc plašiem protestiem bija spiesta atsaukt pagājušajā gadā. Atjaunotās demonstrācijas ir satricinājušas Gruziju vairāku nedēļu garumā. Notikušas arī demonstrantu un policistu sadursmes, un policija izmantojusi asaru gāzi un ūdens lielgabalus pret demonstrantiem.

Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un aktīvistus, kas kritizē Kremli.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels otrdien atgādināja, ka Gruzijai ir "jāievēro tiesiskuma un demokrātijas pamatprincipi", ja tā vēlas pievienoties ES.

Zurabišvili uzsvēra, ka pēc tam, kad Gruzija pagājušajā rudenī ieguva ES kandidātvalsts statusu, valdībai bija jākoncentrējas uz nepieciešamo likumu pieņemšanu, lai gada beigās varētu sākt pievienošanās sarunas.

"Parlamentam būtu jāstrādā dienu un nakti, lai izpildītu ieteikumus, kas mums ir iesniegti par tieslietu reformu, par korupcijas apkarošanas aģentūras neatkarību un tamlīdzīgām lietām," sacīja prezidente, norādot, ka tā vietā "parlaments strādā pie pagājušajā gadā noraidītā likuma, par kuru visi mūsu partneri, Eiropas partneri, ir teikuši, ka tas neatbilst Eiropas vērtībām un Eiropas mērķiem".

Arī Savienotās Valstis ir paudušas nopietnas bažas par šo likumprojektu. Baltā nama preses sekretāre norādīja, ka tas "ir pretrunā demokrātiskajām vērtībām un vēl vairāk attālinātu Gruziju no Eiropas Savienības vērtībām".

Vašingtona paziņoja, ka likumprojekta pieņemšana liks tai fundamentāli pārvērtēt attiecības ar Gruziju.