Francijas Klusā okeāna teritorijas Jaunkaledonijas galvaspilsētā trešo nakti turpinājās nekārtības, pēc tam kad Francijas Nacionālā sapulce bija apstiprinājusi Jaunkaledonijas vēlēšanu reformu, kas sadusmojusi neatkarības atbalstītājus.
Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns ceturtdien apsūdzēja Azerbaidžānu, ka tā ir iejaukta notikumos Francijas Klusā okeāna teritorijā Jaunkaledonijā, ko pēdējās dienās pārņēmušas nekārtības.
"Tā nav fantāzija. Tas man raisa nožēlu, ka separātisti noslēguši darījumu ar Azerbaidžānu," ministrs sacīja raidsabiedrībai "France 2".
"Pat ja ir iejaukšanās mēģinājumi, Francija ir suverēna savā teritorijā, un ar to viss ir pateikts," piebilda ministrs.
Nekārtībās kopš to izraisīšanās dzīvību zaudējuši četri cilvēki, arī viens policists, simtiem cilvēku ievainoti, vēsta mediji.
Parīze trešdien Jaunkaledonijā izsludināja ārkārtas stāvokli uz 12 dienām.
Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu varasiestādēm ir vieglāk noteikt komandantstundu un aizliegt demonstrācijas.
Nekārtības Jaunkaledonijā sākās pirmdien, Francijas parlamentā notiekot debatēm par vēlētāju loka paplašināšanu aizjūras teritorijā. Nacionālā sapulce Parīzē reformu atbalstījusi.
Jaunkaledonijas neatkarības atbalstītāju kustība bažījas, ka reformas rezultātā tiks mazināta teritorijas pamatiedzīvotāju kanaku politiskā ietekme.
Nekārtībās galvaspilsētā Numeā piedalījušies 5000 cilvēku, liecina Jaunkaledonijas Augstās komisijas aplēses.
Neraugoties uz komandantstundas režīmu, situāciju pakļaut kontrolei nav izdevies.
Parīzei Jaunkaledonija ir ģeopolitiski svarīga - gan militāri, gan niķeļa iegulu dēļ.
Teritorijā, kas atrodas 1200 kilometrus uz austrumiem no Austrālijas, ir aptuveni 270 000 iedzīvotāju.
Atbilstoši Numeas vienošanās nosacījumiem Jaunkaledonija ieguvusi plašu autonomiju.
Trīs neatkarības referendumos iedzīvotāji nobalsojuši par palikšanu Francijas sastāvā.
Neatkarības kustība pēdējo 2021.gada referendumu boikotēja un tā rezultātus neatzīst.