Ļaunākais vēl tikai priekšā - ko slēpj “Gazprom”

Bankrotējušais Krievijas uzņēmums “Gazprom” 2023. gadā cieta milzīgus zaudējumus 6,8 miljardu dolāru apmērā, un, rūpīgāk aplūkojot “Gazprom” nesen publiskotos finanšu rādītājus, var secināt, ka sliktākais vēl tikai priekšā. Trīs pazīmes, kas liecina, ka 2024. gads varētu būt vēl grūtāks nekā 2023. gads, nosauc “Foreign Policy” analītiķi.

Pirmkārt, “Gazprom” debitoru parādi jeb nauda, ​​kas uzņēmumam jāiekasē no klientiem, šobrīd praktiski netiek saņemta, kas liecina, ka uzņēmuma ieņēmumu plūsma izsīkst.

Otrkārt, kreditoru parādi 2023. gadā pieauga par aptuveni 50%, un “Gazprom” ir grūtības apmaksāt savus rēķinus dažādiem piegādātājiem.

Visbeidzot, īstermiņa aizņēmumi pagājušajā gadā gandrīz dubultojās, jo tika piesaistīta Krievijas valsts banka, lai atbalstītu bijušo gāzes gigantu.

Šie skaitļi ņemti no “Gazprom” finanšu pārskatiem angļu valodā, bet kompānijas jaunākajā pārskatā krievu valodā ir vēl citi pārsteigumi, kas norāda, ka uzņēmuma stāvoklis kopš gada sākuma ir vēl vairāk pasliktinājies.

Īstermiņa aizņēmumi 2024. gada pirmajos trīs mēnešos ir aptuveni dubultojušies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un, ja Krievijas valstij piederošās bankas turpinās segt “Gazprom” zaudējumus, finanšu sektors drīzumā var nonākt nepatikšanās.

Tas rada sarežģītu jautājumu - kurš segs izdevumus par glābšanas programmu, kad Nacionālā labklājības fonda rezerves samazinās un Maskavas piekļuve starptautiskajiem kapitāla tirgiem ir slēgta?

2024. gada pirmajā ceturksnī “Gazprom” zaudējumi bija gandrīz piecas reizes lielāki nekā šajā periodā 2023. gadā, dodot mājienu, ka šogad uzņēmums varētu ciest vēl lielākus zaudējumus nekā 2023. gadā.

Raugoties nākotnē, 2025. gads gāzes uzņēmumam būs īpaši grūts - tranzīta līgums, kas aizsargā gāzes piegādes caur Ukrainu pa cauruļvadu uz Austriju, Ungāriju un Slovākiju, visticamāk, beigsies šā gada beigās, tādējādi vēl vairāk samazinot atlikušo iespējamo “Gazprom” eksportu uz Eiropu. Ātri aplūkojot karti, kļūst skaidrs, ka vienīgā atlikusī Krievijas cauruļvadu gāzes piegādes iespēja ir Ķīna - taču Pekina neizrāda īpaši lielu interesi.

Pagājušajā gadā Ķīna nopirka tikai 23 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, kas ir daļa no 180 miljardiem kubikmetru, ko Maskava piegādāja Eiropai. Arī sarunas par gāzesvada “Power of Siberia 2” būvniecību, kas palielinātu gāzes piegādes Ķīnai, ir apstājušās.

Visbeidzot, arī amerikāņu sankcijas ievērojami apgrūtina Krievijas uzņēmumu iespējas finansēt jaunu gāzes sašķidrināšanas rūpnīcu un gāzes atradņu celtniecību.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati apstiprina aprēķinus: Krievijas daļa pasaules gāzes eksportā līdz 2030. gadam samazināsies līdz 15% no 30% pirms pilna mēroga konflikta ar Ukrainu sākuma.