15 000 akru (vairāk kā 6 000 hektāri) lielais zemes gabals atrodas pusceļā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Tas atrodas senatnīgas un neskartas dabas vidū, kas ir izraisījis diskusijas par klimata pārmaiņām un ir ģeopolitiskās saspīlējuma fokuss starp globālajām lielvarām, kuras vēlas izmantot Arktikas reģiona dabas resursus, raksta euronews.com.
Par 300 miljoniem eiro tiek pārdota pēdējā privātīpašumā esošā zeme Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā, "ar svarīgu vides, zinātnes un ekonomikas nozīmi".
"Šī ir vienreizēja iespēja iegūt zemi vienā no pasaulslavenajām Svalbāras salām," portālam Euronews Business sacīja “Knight Frank” fermu un īpašumu vadītājs Vils Metjūss.
Pasaules nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums “Knight Frank”, kas pārstāv uzņēmumu, kuram pieder zeme, sacīja, ka tā ir "unikāla vide, turklāt tā ir filantropiska tās saglabāšanas iespēja".
Ģeopolitiskā konkurence reģionā starp ASV, Krieviju un Ķīnu ir izteikti jūtama, kopš Krievija ir pastiprinājusi militārās operācijas reģionā. Ir pieaudzis arī komerciālās kuģošanas apjoms caur Arktiku, savukārt jūras ledus samazināšanās, kas ir saistīta ar klimata pārmaiņām, paver iespēju izmantot vairāk dabas resursu, tostarp naftas, gāzes un derīgo izrakteņu atradnes Arktikā.
Svalbārai ir ārkārtīgi liela stratēģiskā nozīme, jo tie "būtībā ir vārti uz Arktiku", teikts pārdošanas brošūrā, norādot, ka vieta ir ideāli piemērota, piemēram, navigācijas un gaisa satiksmes kontrolei Ziemeļu Ledus okeānā.
Svalbāra, kas atrodas starp kontinentālo Norvēģiju un Ziemeļpolu, ir viena no pasaules vistālāk apdzīvotajām teritorijām. Gandrīz 3000 cilvēku dzīvo deviņās galvenajās Svalbāras salās, kurām ir sava universitāte, un cita starpā tā ir slavena ar Svalbāras globālo sēklu glabātuvi.
Agrāk šī teritorija galvenokārt bija atkarīga no ogļrūpniecības, taču mūsdienās pētniecība, satelītu datu lejupielāde un tūrisms arī ir kļuvuši par nozīmīgām papildu nozarēm.
Zeme ar nosaukumu “Søre Fagerfjord”, kas šobrīd ir pārdošanā, ir 14 830 akru, kas ir gandrīz desmit reizes lielāka par Gibraltāru.
"Zemi pārdos augstākajam solītājam," sacīja pārdevējus pārstāvošais jurists Pērs Kailingstads.
Vienīgais ierobežojums attiecībā uz to, kurš var iegādāties zemi, ir valsts, kas ratificējusi Svalbāras līgumu. Saskaņā ar Wikipedia datiem visā pasaulē ir gandrīz 50 šādas valstis, tostarp Krievija un Ķīna.
"Mēs pašlaik runājam ar īpaši augstas neto vērtības indivīdiem no visas pasaules, kuriem katram ir aizraušanās ar saglabāšanu un filantropiju," intervijā Euronews sacīja Vils Metjūss no “Knight Frank”. "Mēs cītīgi strādājam, lai atrastu nākamos šīs skaistās zemes glabātājus, kas vērsti uz plašākiem vides faktoriem, aizsargājot daudzveidīgo floru un faunu, kas šo zemi sauc par mājām."