BBC skaidro, kāpēc par Krievijas aizsardzības ministru iecelts Brežņeva kabineta pašreizējais saimnieks

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja aizsardzības ministra amatā iecelt ekonomistu Andreju Belousovu pēc tam, kad Sergejs Šoigu ieņēma šo amatu gandrīz 12 gadus. Putina lēmums bija negaidīts, taču visai pragmatisks valstij, kas plāno cīnīties vēl ilgus gadus. Ar stāstu dalās BBC.

“Tagad mūsu militārā operācija ir daļa no mūsu ekonomiskās aktivitātes. Tagad karš ir tikpat regulārs kā budžeta struktūra, kā izmaiņas Centrālās bankas likmē - uz visiem laikiem,” šādu signālu Andreja Belousova iecelšanā amatā saskatīja ekonomists Vladislavs Inozemcevs.

Pēc viņa domām, Putins ar savu lēmumu nodrošināja karu kā "svarīgu valdības darbības virzienu līdz pat viņa zemes dienu beigām".

“Viss ir nonācis novārdzināšanas kara stadijā. Un novārdzināšanas karš patiesībā nozīmē, ka uzvar tas, kurš spēj saražot vairāk militāro resursu, munīcijas un tā tālāk. Tas ir ekonomikas stāsts,” piekrīt Pompeu Fabra universitātes Barselonā profesors Rubens Enikolopovs.

Belousova iecelšana amatā lielākajai daļai bija pārsteigums.

Belousovs civildienestā ieradās salīdzinoši vēlu. Būdams padomju ekonomista Rema Belousova dēls, viņš īstenoja akadēmisko karjeru. 2000. gadā viņš nodibināja Makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas centru. 2005. gadā viņš kļuva slavens ar ziņojumu, kurā viņš faktiski paredzēja 2008.-2009. gada krīzi, vienlaikus viņš bija ekonomikas konsultants vairākiem valdību vadītājiem.

Belousova karjera valdībā sākās 2006. gadā, kad viņš kļuva par ekonomiskās attīstības ministra vietnieku, bet 2008. gadā viņš sāka cieši sadarboties ar Vladimiru Putinu, ieņemot Ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja amatu.

Pēc tam viņš bija ekonomikas ministrs, Putina padomnieks, pirmais vicepremjers un pat premjerministra pienākumu izpildītājs Mišustina slimības laikā.

“Viņam ir padomju vīzija. Tas nenozīmē, ka viņš ir par plānveida ekonomiku, bet viņš ir par kontroli, par valsts regulējumu. Jūs varat izdrukāt naudu. Nav nepieciešams īstenot tik stingru monetāro politiku, mums ir vairāk jāregulē,” BBC sacīja bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs.

“Viņš ir skarbs un nepavisam nav liberāls. Un es baidos, ka ne pārāk labs ekonomists. Šāds eksperts labāk prot spriest, nekā darīt ar rokām,” par Belousovu izsakās kāds BBC sarunu biedrs, kurš viņu pazīst.

"Bija nepieciešams noņemt Šoigu, lai ieceltu kādu, kurš nekad nepavērsīs armiju pret Putinu," viņš skaidro iecelšanas loģiku.

2013. gadā, kad Belousovs kļuva par prezidenta palīgu ekonomikā, viņš pārcēlās uz bijušo ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva biroju.

“Pie sienas karājās PSRS karte, kuru izmantoja Brežņevs. Arī mēbeles palika padomju stilā. Šāds kabinets labi atbilst Belousova uzskatiem par ekonomiku,” raksta BBC.

“Belousova pasaules uzskats sakrīt ar Putina pasaules uzskatu par to, ka Krievija pretojas Rietumu pasaulei, ka tai jābūt neatkarīgai.”

"Tas ir rets gadījums, kad zinātniskais teorētiķis ir kļuvis par labu praktiķi," saka cits BBC sarunu biedrs, kurš pazīst Belousovu no darba prezidenta administrācijā. Pēc viņa teiktā, Belousovs vienmēr skaidri, skaidri un inteliģenti formulē savas domas un ātri atrisina jautājumus.

“Par viņu ir zināms, ka viņa lojalitāte Putinam nav personiska, bet tā ir vienkārši ideoloģiska sakritība. Un tas ir ļoti svarīgi, jo patiesībā tas ir daudz nopietnāk nekā personiskā lojalitāte.”

Kasjanovs ir pārliecināts, ka Putinam patīk Belousovs - pēc viņa domām, prezidents sagaida, ka jaunais ministrs "ļoti enerģiski un skaidri kontrolēs Aizsardzības ministrijā notiekošo, sakārtos lietas, tostarp finansēs un dažādās tautsaimniecības lietās, apgādes un maksājumu jautājumos".

Jaunajam aizsardzības ministram, pēc eksperta domām, vispirms būs jāveic Aizsardzības ministrijas izdevumu audits, pirms varēs runāt par bruņoto spēku attīstības koncepciju.

“Jaunā ministra galvenais uzdevums, ņemot vērā viņa ekonomisko specializāciju, ir izveidot efektīvu līdzekļu izlietošanas procesu, izveidot sistemātisku redzējumu par šiem tēriņiem, tas ir, piedāvāt stratēģiju, kuras ietvaros tiks realizēta trešdaļa no valsts budžeta,” piebilst Kasjanovs.

“Krievijas vadības stratēģiskais kurss ir tāds, ka tas ir nopietni un ilgtermiņā, ka visa Krievijas ekonomika tiks pārbūvēta tieši pēc tādas stratēģijas, kurā vadošā loma ir aizsardzības-industriālajam kompleksam. Ar visām no tā izrietošajām sekām, jo ​​tas nozīmē, ka būs ļoti grūti un ļoti sāpīgi pagriezt šo modeli atpakaļ, ir ļoti grūti, ja ne neiespējami, vairumā gadījumu atjaunot militārās rūpnīcas uz mierīgiem pamatiem,” skaidro ekonomists Enikolopovs.

"Šajā karā katru gadu iet bojā vismaz 100 000 cilvēki, un acīmredzot Putins vēlas cīnīties bezgalīgi.”