Dabas fonds: liela daļa tiešo ES subsīdiju būtiski veicina dabas izzušanu
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis katru gadu novirza 34 līdz 48 miljardus eiro no Eiropas subsīdiju naudas pasākumiem, kas tiešā veidā kaitē dabai, ziņojumā secina Pasaules Dabas Fonds (PDF).
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem līdz pat 60% no ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma, kas ik gadu veido 32,1 miljardu eiro, ES valstis tērē pasākumiem, kas veicina neilgtspējīgu lauksaimniecību. Šāda prakse iznīcina dabiskos biotopus, vienlaikus sniedzot tikai minimālu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie varētu pāriet uz ilgtspējīgu un klimatnoturīgu lauksaimniecību, norāda PDF.
Fondā arī norāda, ka arī tiešās subsīdijas citās nozarēs, piemēram, zivsaimniecībā, transporta infrastruktūrā un ūdens infrastruktūrā būtiski veicina dabas izzušanu.
"Katru gadu vairāk nekā 30 miljardi eiro no KLP tiek novirzīti darbībām, kas kaitē dabai un nesniedz atbalstu lauksaimniekiem. Šis iespaidīgais skaitlis aptuveni atbilst tādu valstu valdību kā Horvātijas un Luksemburgas gada izdevumiem. Tā kā Eiropas iedzīvotāji cīnās ar smagu dzīves dārdzības krīzi, ko saasina kļūdaina fiskālā politika, un drīzumā dosies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šiem secinājumiem vajadzētu būt kā brīdinājuma signālam," komentē PDF Eiropas politikas biroja politikas un stratēģijas direktors Tiho Vandermāsens.
Viņš uzskata, ka ES valstu valdībām ir steidzami jāsaskaņo publiskie izdevumi ar vides un sociālajiem prasībām.
PDF norāda, ka šāds ES valstu līdzekļu nepareizs sadalījums krasi kontrastē ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030.gadam noteiktajām vajadzībām, kas paredz, ka ik gadu ir nepieciešami aptuveni 48 miljardi eiro, lai finansētu lauksaimnieku, zemes īpašnieku, lauku un piekrastes kopienu pasākumus, kas paredzēti efektīvai bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai. Pašlaik ES un tās dalībvalstīs katru gadu iztrūkst vairāk nekā 18 miljardi eiro, lai sasniegtu šo mērķi.
"Valdības ne tikai tērē miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas, nodarot kaitējumu dabai, bet arī mazina ES centienus aizsargāt un atjaunot dabu saskaņā ar tās izvirzītajiem mērķiem un starptautiskajām saistībām. Šo subsīdiju novirzīšana varētu viegli novērst finansējuma trūkumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu ES bioloģiskās daudzveidības mērķus," apgalvo PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja uzsver Magda Jentgena.