Militārie analītiķi nosauc 5 argumentus, kas atspēko Maskavas oficiālo versiju par sprādzienu Belgorodā

© Scanpix

Vairāki militārie analītiķi nekavējoties apšaubīja un atspēkoja Maskavas oficiālo versiju par desmitstāvu dzīvojamās ēkas ieejas sabrukumu Belgorodā, raksta dialog.ua.

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka augstceltnē trāpījis Krievijas pretgaisa aizsardzības notriektās raķetes Tochka-U fragments, taču eksperti secinājuši, ka redzētais neatbilst tam, kā būtu jāizskatās ēkai pēc šāda incidenta.

Pirmais - sprādziena video no dienvidrietumu puses nav redzama munīcijas krišana - uz to īpaši norādīja analītiķis Olivers Aleksandrs. Viņaprāt, tas saistīts ar to, ka vienīgais šāviņa trieciena video tika uzņemts ar kameru, kas "skatās uz ēkas dienvidrietumu pusi, un sprādzienu, iespējams, izraisīja nokritušas Krievijas munīcijas kļūme ziemeļaustrumu pusē."

Aleksandrs arī atzīmēja, ka ēkas ziemeļaustrumu pusē ir stipri bojātas mājas priekšā esošās garāžas un automašīnas. Viņš piebilda, ka līdzīgi bojājumi varētu būt novērojami pēc tam, ja bumba trāpītu ēkas apakšējos stāvos.

Belgorodas izdevums "Pelni" rakstīja, ka ēkas ziemeļaustrumu daļā atšķirībā no dienvidrietumu daļas nav palicis neviens neskarts logs.

Militārais analītiķis Jans Matvejevs atzīmēja, ka uz ēkas fasādes no ziemeļaustrumu daļas redzamas nodegušās vietas. "Tur bija galvenais sprādziens," viņš secināja.

Matvejevs arī vērsa uzmanību uz to, ka sprādziena vietā nav destruktīvo elementu trieciena pēdu, kas raķetes Tochka-U sprādziena laikā izkliedētos atklātā telpā vismaz 3 hektāru attālumā. Bet kāds šāviņš varēja nokrist? Eksperti norāda, ka pagaidām nav iespējams precīzi noteikt, kādamunīcija iznīcināja māju, "tomēr, visticamāk, tas noticis Krievijas puses rīcības dēļ".

Analītiķi izteikuši versiju, ka visticamākā notikušā versija ir tāda, ka ēkai trāpījusi Krievijas zenītraķete (piemēram, no kompleksa S-300). Vēl viena "diezgan acīmredzama versija", ir FAB-250 vai FAB-500 aviācijas bumbas. Bieži ir gadījumi, kad uz Belgorodu un reģionu krīt aviācijas bumbas. Šo versiju apstiprina fakts, ka īsi pirms sprādziena tika ziņots, ka Harkovas apgabalā tika palaistas plānotās aviācijas bumbas, un naktī uz 13. maiju Belgorodas apgabala Razumnojes ciemā nokrita pat divas aviācijas bumbas.

Jāpiebilst, ka tikai pusdienlaikā reģionālais gubernators paziņoja par “sprādzienbīstamu priekšmetu nokrišanu” un tuvējo māju iedzīvotāju evakuāciju.

Kā skaidroja militārais analītiķis Kirils Mihailovs, “noskriešana no sliedēm” ir raksturīga aviācijas bumbām ar UMPC moduļiem, kas visbiežāk ir piestiprināti iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34. Nepareiza darbība notiek nepilnīgas konstrukcijas dēļ. "Kļūdainas palaišanas gadījumā moduļa spārni neatveras un bumba brīvi krīt," viņš skaidroja.