Lietuvā vairāki simti cilvēku pērn nav ziņojuši par pilsonības maiņu

Lietuvas Migrācijas departaments pērn sodījis 300 cilvēku, kas nav informējuši Lietuvas varasiestādes par citas valsts pilsonības saņemšanu, aģentūrai ELTA paziņoja departamenta vadītāja Evelīna Gudzinskaite, norādot, ka lielākajā daļā gadījumā cilvēkiem ir bažas par Lietuvas pases zaudēšanu.

"Pilsonības likums noteic, ka pilsonim, kurš iegūst citas valsts pilsonību, divu mēnešu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas par to rakstiski jāinformē Migrācijas departaments vai Lietuvas diplomātiskā misija ārvalstīs. Par šī pienākuma nepildīšanu var noteikt administratīvo sodu 300-850 eiro apmērā," viņa stāstīja.

Kā informēja Gudzinskaite, Migrācijas departaments par to, ka persona ir kļuvusi par citas valsts pilsoni, uzzina no citām valstīm, citām institūcijām vai trešajām pusēm.

Ir arī gadījumi, kad departaments informāciju par citas valsts pilsonības saņemšanu saņem pat desmit gadus vēlāk.

Tomēr, kā atzina Gudzinskaite, lielākajā daļā gadījumu cilvēki apzināti izvēlas neziņot par citas valsts pilsonības saņemšanu.

Viņa teica, ka gadījumā, ja svētdien referendumā būtu atbalstīti ierosinātie konstitūcijas grozījumi par dubultpilsonības atļaušanu, cilvēkiem vairs nebūtu iemesla slēpt citas valsts pilsonību un viņi par to aktīvāk ziņotu.

"Tad mums būtu precīzāka informācija, cik tieši pilsoņu mums ir. Tagad esam situācijā, kad cilvēki neziņo, jo nezina, vai, tā rīkojoties, nezaudēs savu Lietuvas pilsonību," klāstīja Migrācijas departamenta vadītāja.

Gudzinskaite teica, ka pašlaik persona Lietuvas pilsonību zaudē uzreiz pēc citas valsts pilsonības saņemšanas. Migrācijas departaments, atklājot tādu gadījumu, tikai fiksē pilsonības zaudēšanas faktu.

Jau vēstīts, ka svētdien otro reizi piecos gados notika referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas atļautu dubultpilsonību.

Lai gan referendumā par dubultpilsonības atļaušanu piedalījās 58,96% balsstiesīgo, no kuriem 74,13% atbalstīja piedāvātās izmaiņas pilsonības jautājumā, ar to bija par maz, jo konstitūcijas panta grozīšanai nepieciešams vismaz puses balsstiesīgo atbalsts un tam pietrūka vairāk nekā 166 000 balsu.

Lietuvas konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.

Pašlaik neviens, kas emigrējis no Lietuvas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā, nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.