Eksperts: Visticamāk, ka Krievija noteikti uzbruks Harkivai

Uzbrūkot Harkivas apgabalam, Krievija pārbauda Ukrainas spēkus, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns.

Viņš norādīja, ka patlaban ir grūti spriest, cik šis uzbrukums ir bīstams. Andžāns uzskata, ka krievi pagaidām testē Ukrainas aizsardzības līnijas un gatavojas iespējamajai vasaras ofensīvai. Eksperts uzsvēra, ka situācija ir mainījusies. Ja pirms gada starptautiskā sabiedrība gaidīja Ukrainas pretuzbrukumu, tagad daudzi gaida Krievijas liela apmēra uzbrukumu Ukrainai vasarā.

"Visticamāk, ka Krievija noteikti uzbruks Harkivai. Jāsaka, ka tas tiek darīts visu laiku - ar raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Harkiva ir otrā lielākā pilsēta Ukrainā un Krievija noteikti mēģinās to iegūt kā "balvu", jo līdz šim Krievijai nekādu īpaši ievērojamu panākumu nav bijis," sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Pēc viņa paustā, "balva" bija arī Mariupole - atpazīstamākais apdzīvotais cents, ko izdevās ieņemt, taču pēc tam krievi ieņēma visādas mazas pilsētiņas un ciematus. Hārvarda Universitātes viespētnieks sacīja, ka Krievija mēģinās gūt lielāku stratēģisku pārākumu. Viņš arī aicināja rēķināties, ka vasara Harkivai būs grūta, jo turpināsies uzbrukumi no gaisa, lai padarītu pilsētu grūti apdzīvojamu. Krievi mēģinās traucēt elektrības, ūdens un dabasgāzes apgādi.

"Skaidrs, ka ieņemt tik lielu pilsētu nebūs viegli. Mēs jau esam redzējuši, ka krievi, pirms ieņemt pilsētu, noslauka to no zemes virsmas. Tas ir Mariupoles stāsts, kur ar baisiem uzbrukumiem to padarīja neapdzīvojamu, tad krievi ieņēma pilsētu ar to, kas tur vēl bija palicis. Jāatzīst, ka Harkivai ir cits mērogs," teica Andžāns.

Viņš pieļāva, ka cīņa par Harkivu varētu ilgt mēnešus, varbūt pat vairākus gadus. Pēc Ģeopolitikas pētījumu centra direktora paustā, daudziem šķita, ka Krievijas karš Ukrainā būs īss, taču kari var ilgt gadus, gadu desmitus, varbūt pat ilgāk dažādās intensitātēs. Viņaprāt, ukraiņi ir gatavi dažādiem scenārijiem attiecībā uz Harkivu.

"Protams, viena lieta ir aizsargāt neapdzīvotas teritorijas Austrumukrainā, kaut kas pavisam cits ir aizsargāt tik milzīgu pilsētu ar tik daudziem iedzīvotājiem kā Harkivā. Tur noteikti būs vajadzīga arvien spēcīgāka pretgaisa aizsardzība, vairāk resursu. Esmu pārliecināts, ka ukraiņi labi saprot, ko krievi plāno un ir tam gatavi. Jautājums ir par to, cik daudz tehnikas un munīcijas ukraiņiem ir, lai aizsargātos," skaidroja Hārvarda Universitātes viespētnieks.

Taujāts, vai tas nevarētu būt māņu gājiens - ar sauszemes uzbrukumu Harkivai novērst uzmanību no citas vietas, Andžāns tādu iespēju neizslēdza. Viņš uzskata, ka Krievija raugās Harkivas virzienā, jo citos virzienos nav "pieejamas" tik simboliskas pilsētas. Eksperta ieskatā, krievi tiešām mēģina uz kaut ko pretendēt, jo režīma līderis Vladimirs Putins ir inaugurēts uz kārtējo termiņu, Krievijā nav opozīcijas, brīvu masu mediju, daļa sabiedrības klusē, lielāka daļa atbalsta Krievijas karu. Turklāt Krievijas ekonomika "labi turas virs ūdens".

"Domāju, ka krievi mēģinās iegūt kādu "balvu". Harkiva tomēr ir kaut kas cits nekā Bahmuta un citas līdzīgas pilsētas. Jā, varēja vēl mērķēt uz Odesu, taču Odesā ukraiņi ir daudz labākās pozīcijās, ja skatās no aizsardzības viedokļa," teica Andžāns.

Taujāts, kāpēc Krievija izvēlējās sauszemes uzbrukumu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors skaidroja, ka ar gaisa triecieniem Harkiva tiek apšaudīta visu laiku. Pilsētu nevar ieņemt no gaisa. Iespējams, varētu izsēsties desantnieki, taču vienīgais veids, kā ieņemt Harkivu, ir ar sauszemes spēkiem. Parasti tiek sagatavota sauszemes operācija, kuru atbalsta no gaisa.

Runājot par to, vai uzbrukums Harkivai neiezīmē jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu, Hārvarda Universitātes viespētnieks teica, ka jau kādu brīdi stratēģiskā līmenī ir sācis jauns posms, proti, Ukraina visur pāriet aizsardzībā. Ukraiņi veido nocietinājumus frontes aizmugurē, pēta iespējas, kur vēl tālāk atkāpties. Andžāns secina, ka patlaban "Putins jūtas zirgā".

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka šobrīd Krievija iet uzbrukumā un tieši tas iezīmē jaunu fāzi. Neskatoties uz visām problēmām, kādas bija Krievijā, tā ir daudz mācījusies no ukraiņiem, īpaši lidrobotu jomā. Ukraiņi bija tie, kuri izdomāja, kā pielāgot bezpilota lidaparātus, lai tos varētu izmantot kaujas darbībā. Andžāns aicināja ņemt vērā arī to, ka Krievijai ir draugi - kad Krievijas Tālajos austrumos ieradās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, Putins viņam sacīja - labāk viens vecs draugs nekā divi jauni.

Hārvarda Universitātes viespētnieks uzsvēra, ka Krievijai ir uzticami draugi - Ziemeļkoreja, Irāna, Ķīna, kura, piemēram, nepiegādā letālu palīdzību, bet gan divējādas lietojamības materiālus, kas palīdz Krievijai uzturēt savu bruņoto spēku rezerves un, lai varētu ražot bruņojumu, tostarp augstas precizitātes ieročus. Andžāns uzsvēra, ka Ziemeļkoreja piegādā artilēriju, arī ballistiskās raķetes.

"Krievijas draugi ir "autoritāro valstu klubiņš", neskatoties uz to, ka Krievijas draugi ir daudz nabadzīgāki, arī izmaksas ir daudz mazākas. Iedomājaties, cik izmaksā ASV saražot vienu tanku vai vienu artilērijas lādiņu, un, cik tas izmaksā Ziemeļkorejā, kur faktiski ir bezmaksas darbaspēks - cilvēki dzīvo badā, strādā maiņās, lai apgādātu Krievijas bruņotos spēkus. Kā Krievija par to maksā?! Ar rīsiem, miltiem un kādām militārajām tehnoloģijām," atzīmēja Andžāns.

Viņš norādīja, ka tā ir jauna un ļoti bīstama fāze. Eksperta ieskatā Krievija turpinās uzbrukt visā Ukrainas frontes līnijā gan no gaisa, gan no sauszemes. Hārvarda Universitātes viespētnieks uzsvēra, ka Melnā jūra ir viens no sektoriem, kur ukraiņi bijuši ļoti veiksmīgi. Radies priekšstats, ka Krievija pagaidām neko nav izdomājusi, kā stāties pretim Ukrainas peldrobotiem, kas efektīvi iznīcinājuši Krievijas kuģus un "atspieduši" tos prom.

Eksperts prognozēja, ka noteikti turpināsies gaisa terors visā Ukrainā, tāpat notiks arī sauszemes operācijas. Tāpat turpināsies relatīvi klusais kiberkarš, kas visu laiku notiek starp Krieviju un Ukrainu, dažāda veida izlūkošanas operācijas, slepkavību mēģinājumi. Pavisam nesen tika novērsts kārtējais atentāta mēģinājums pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Domāju, ka tādi būs arvien vairāk un vairāk. Krievija mēģinās nogalināt ne tikai Zelenski, bet arī citas Ukrainas amatpersonas. Paskatīsimies, ko krievi dara ar Krievijas nodevējiem - februārī Krievijas helikoptera pilotu, kurš pirms pusgada pārbēga uz Ukrainu, nošāva Spānijā. Ne tikai Baltijas valstīm, bet arī citām ir jārēķinās ar dažādiem uzbrukumiem simboliskiem objektiem, iespējamai cilvēku uzkurināšanai, kiberuzbrukumiem," teica Andžāns.

Rezumējot, Hārvarda Universitātes viespētnieks uzsvēra, ka Krievija tagad iet visaptverošā uzbrukumā militārā ziņā Ukrainā un nemilitārā ziņā daudzviet pasaulē. Ja notiks sliktākais scenārijs un Ukraina kritīs, tai sekos Moldova. Andžāns aicināja apskatīties uz situāciju Gruzijā - maijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā likumu par "ārvalstu aģentiem", pret ko iebilst iedzīvotāji. Viņš uzsvēra, ka tur Krievija ir ne tikai pirkstu pielikusi, bet arī roku. Viņš secināja, ka gruzīni ir ļoti grūtā situācijā un ar šādu spiedienu saskarsies daudzi. Eksperta ieskatā Krievija ir atguvusies un ar pilnu jaudu dosies uz priekšu.

LETA jau rakstīja, ka krievi sākuši sauszemes uzbrukumu Harkivas apgabalā, kur turpinās kaujas, piektdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.

"Ap plkst.5 no rīta ienaidnieks bruņutehnikas aizsegā mēģināja pārraut mūsu aizsardzības līniju," teikts ministrijas paziņojumā.

Kāds augsta ranga avots Ukrainas armijā pavēstījis, ka krievi iegājuši Ukrainas teritorijā kilometra dziļumā.