Eiropa lēnām virzās uz jaunu atkarību. Atkarība no Krievijas gāzes tiek "aizstāta" ar mēslojumu, raksta "Financial Times".
"Mēslojums ir jaunā gāze. Paradokss ir tajā, ka mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no Krievijas, un tagad mēs akli nododam svarīgākās pārtikas un mēslošanas līdzekļu jaudas Krievijai," "Financial Times" citē viena no pasaules lielākajiem slāpekļa gāzes ražotājiem "Yara International" izpilddirektoru Sveinu Toru Holseteru.
Gada laikā līdz 2023. gada jūnijam ES no Krievijas importēja divas reizes vairāk karbamīda (urīnvielas) nekā gadu iepriekš, liecina "Eurostat" dati.
Krievijas imports pašreizējā sezonā (līdz šā gada jūnijam) ir mazāks, taču joprojām vēsturiski augsts un veido trešo daļu no kopējā urīnvielas importa Eiropas Savienībā.
Augu mēslošanas līdzekļu cenas pieauga pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, jo Krievijai noteiktās sankcijas ierobežoja dabasgāzes pieejamību, kas ir galvenā izejviela slāpekļa mēslošanas līdzekļu, piemēram, amonjaka un urīnvielas, ražošanai.
Tas ir devis finansiālu triecienu Eiropas lauksaimniekiem, savukārt citu valstu, īpaši Āfrikas, lauksaimnieki ir atteikušies no mēslošanas līdzekļiem, kas izraisījis ražas samazināšanos un globālās pārtikas krīzes attīstību.
Kopš tā laika mēslošanas līdzekļu cenas ir samazinājušās, jo dabasgāzes cenas ir samazinājušās, taču Eiropas rūpniecība joprojām saskaras ar grūtībām, jo Krievijas imports aizņem lielu tirgus daļu, saka Holseters.
Krievijas mēslošanas līdzekļu ražotāji gūst labumu no zemākām enerģijas cenām, saka Holseters, piebilstot, ka tiem ir arī mazāk ilgtspējības ierobežojumu un tāpēc tie rada vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Krievija ir viena no pasaulē lielākajām slāpekli saturošu mēslošanas līdzekļu ražotājām un eksportētājām. Tas attiecas arī uz potaša un fosfora mēslošanas līdzekļiem, kas nevar aizstāt slāpekļa mēslojumu.
Lai gan Rietumu sankcijās ir iekļauti izņēmumi attiecībā uz Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu eksportu, Maskava sūdzas, ka tirdzniecību kavē pircēju, to banku un apdrošinātāju bažas par sankcijām pakļauto Krievijas privātpersonu vai uzņēmumu iesaistīšanos. Neskatoties uz to, ieņēmumi no Krievijas mēslošanas līdzekļu eksporta 2022. gadā pieauga par 70%, pateicoties cenu kāpumam.
Krievija var izmantot savu dominējošo stāvokli mēslošanas līdzekļu tirgū kā politisku sviru, tāpat kā Maskava to dara energoapgādes jomā, sacīja Holseters.