Ārsti skaidro - cik ilgi ir veselīgi uzņemt D vitamīnu, atrodoties saulē, lai tas nenovestu pie saslimšanas ar vēzi

Pavasaris ir grūti prognozējams - lietus mākoņi mijas ar sauli. Cilvēki steidz ļauties saulei, tādējādi kompensējot drūmo ziemu un papildinot savas D vitamīna rezerves, tomēr ārsti brīdina, ka labāk nepārspīlēt, raksta "lrytas.lt".

Pirmkārt, ir svarīgi lietot ādas aizsardzības līdzekļus. Pat ja pavasara saule vēl nešķiet tik karsta, ultravioletie (UV) stari var radīt bojājumus. Ārste dermatoveneroloģe prof. Dr. Matilda Bučinskiene no Lietuvas atzīmē, ka cilvēki uztraucas, ka SPF aizsardzība samazina D vitamīna veidošanos ādā. Profesore uzsver, ka šāds domāšanas veids var nodarīt ļaunumu un saskarsmei ar sauli jābūt mērenai - D vitamīna trūkums nav iemesls, lai pakļautu ādu riskam.

“Pietiek būt saulē 15 minūtes trīs reizes nedēļā. Ja arī tad trūkst D vitamīna, tas nozīmē, ka tas jāiegūst kopā ar uztura bagātinātājiem,” skaidro ārste

Šādus ieteikumus sniedz arī pētnieki no Apvienotās Karalistes, kuri meklēja līdzsvaru starp saules pozitīvo ietekmi uz D vitamīna veidošanos un risku, ka UV stari izraisīs ādas vēzi. Pētījumi arī apstiprinājuši, ka D vitamīna līmenis asinīs cilvēkiem, kuri lieto, un tiem, kuri nelieto SFP krēmus, ir gandrīz vienāds.

Dermatoveneroloģe skaidro, ka uzmanīgāk jāizturas pret sauli, kad ārā temperatūra pakāpjas virs 10 grādiem, taču par savu ādu vajadzētu rūpēties visu gadu, ne tikai siltajā sezonā, jo UV starojuma iedarbība palielina risku saslimt ar ādas vēzi, tostarp īpaši agresīvu slimības formu - melanomu.

“Visi zina, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi. Taču daudzi neapzinās, cik svarīga ir āda, kas pasargā mūs no kaitīgiem ārējiem faktoriem. Nepaiet neviena diena, kad es neuzklāju SPF krēmu. Es to daru katru dienu daudzus gadus. Varu priecāties, ka esmu labi kopusi ādu. Bet tam ir vajadzīgas zināšanas un ikdienas rituāli,” skaidro ārste.

Viņa piebilst, ka sauļošanās līdzeklis ir būtisks, lai saglabātu skaistu, jauneklīgu ādu un aizkavētu grumbu un vecuma plankumu parādīšanos.

Saules starojums visbīstamākais ir no pulksten 11 līdz 16. Šajās stundās gan pieaugušajiem, gan bērniem ieteicams laiku pavadīt iekštelpās, izvairoties no tiešiem saules stariem. Bērna āda var tikt bojāta pat tajā laikā, kad viņš dodas mājās no skolas.

“Pusdienā karstajā vasaras saulē jānosedz visas iespējamās ķermeņa daļas, un atliek tikai uzklāt saules aizsargkrēmu. SPF 50+ jāuzklāj uz sejas, deguna, kakla, galvas ādas un rokām, un pārējā ķermeņa daļā var būt SPF 30,” konsultē dermatoveneroloģe.

Pēc ārstes domām, SPF krēms ir nepieciešams ikvienam, kam patīk pavadīt laiku pie dabas. “Ja esam kalnos, makšķerējam pie ūdens vai sportojam, der apzināties, ka saule būs kaitīgāka, jo sniegs un ūdens atstaro starus. Kaitīgā ietekme uz ādu būs divējāda. Ja dodaties sportot, ceļot, nodarboties ar aktīviem ūdens sporta veidiem, ziemas sporta veidiem vai vienkārši spēlēt futbolu vai tenisu ārā, jāņem vērā, ka atklātās ķermeņa vietas saņem pārāk daudz saules, tās apdegs. Pēc vairāk nekā pusstundas uzturēšanās ārā ir jādomā, kas jādara, lai āda netiktu bojāta un brauciens pie dabas būtu jautrs un netiktu sabojāts,” uzsver Bučinskiene.