Braže: Ukrainai ir tiesības dot triecienus mērķiem Krievijā

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu piešķirtos ieročus triecieniem Krievijas teritorijā, atzinusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.

Intervijā ukraiņu žurnālistam Serhijam Sidorenko, ko otrdien publicējis tīmekļa izdevums "European Pravda", Braže izteikusies, ka Ukrainai nepieciešama ne tikai zenītartilērija un munīcija, bet arī tālas darbības rādiusa ieroči.

Uz žurnālista precizējošo jautājumu, vai tie nepieciešami arī triecieniem Krievijas teritorijā, viņa atbildēja apstiprinoši: "Arī Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Jūs drīkstat veikt triecienu [mērķiem] ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija uzbrūk."

Ministre atkārtoti uzsvēra, ka ukraiņiem ir tiesības izmantot prettriecieniem Krievijai visus tiem piegādātos ieročus, tai skaitā iznīcinātājus F-16, tālas darbības rādiusa lidrobotus un raķetes ATACMS.

"Ja Krievija uzbrūk Ukrainai, Ukrainai ir tiesības dot prettriecienu," norādīja Braže.

Uz jautājumu, vai varētu mainīties pašreizējie rietumvalstu nosacījumi, kas liedz izmantot Rietumu ieročus ārpus Ukrainas teritorijas, ministre atbildēja, ka tie varētu manīties.

Viņa piebilda, ka ir jau valstis, kas ieročus piegādā bez šādiem nosacījumiem.

"Ne viss tiek izteikts skaļi, un zināmos brīžos labāk, ka tas netiek teikts skaļi, taču ir efekts kaujas laukā," atzina Braže.

Uz žurnālista jautājumu, vai Krievija apstāsies Ukrainā, viņa atbildēja, ka "Krievijai ir jāapstājas Krievijā".

"Nav runa par [Krievijas] apturēšanu Ukrainā. Krievija ir jāpadzen no Ukrainas," uzsvēra ministre.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais