Polija izdos Lietuvai aizdomās turamos lietā par smagu uzbrukumu Volkovam

© Unsplash

Divus aprīļa sākumā Polijā aizturētos vīriešus, kurus tur aizdomās par martā Viļņā notikušo uzbrukumu Krievijas opozīcijas pārstāvim Leonīdam Volkovam, Lietuvai izdos maija vidū, paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Gintare Vitkauskaite-Šatkauskiene.

Viņa uzsvēra, ka "šis process nav publiska rakstura", un informēja, ka aizdomās turēto nogādāšanu Lietuvā organizē Lietuvas Kriminālpolicijas birojs.

Prokuratūrā neatklāja, vai Lietuva vēlas panākt, lai tiek izdots arī aizturētais Baltkrievijas pilsonis, kurš, pēc Polijas premjerministra Donalda Tuska teiktā, tiek turēts aizdomās par uzbrukuma pasūtīšanu Volkovam.

Abi Polijas pilsoņi Varšavā tika aizturēti 3.aprīlī, un pilsētas apgabaltiesa aprīļa otrajā pusē nolēma viņus izdot Lietuvai.

Tiesas preses pārstāve Joanna Adamoviča ziņu aģentūrai AP iepriekš teica, ka abi vīrieši apcietinājumā atradīsies līdz 13.maijam.

Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda 19.aprīlī bija pirmais, kurš publiski paziņoja, ka Polijā ir aizturētas divas personas aizdomās par uzbrukumu Volkovam. Tajā pašā dienā Polijas premjerministrs Donalds Tusks platformā "X" rakstīja, ka ir aizturēts arī kāds Baltkrievijas pilsonis, kurš varētu būt uzbrukuma pasūtītājs.

12.marta vakarā Viļņā notika uzbrukums mirušā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedrotajam Volkovam.

Uzbrucējs izsita Volkova automašīnas loga stiklu, apdullināja viņu ar asaru gāzi un sāka sist ar gaļas āmuru. Volkovam incidentā salauzta roka un traumēta kāja.

Par notikušo sākta pirmstiesas izmeklēšana. Lietuvas Valsts drošības departaments paziņoja, ka uzbrukums ir Krievijas organizēta un veikta operācija.

Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks sacīja, ka uzbrukums bija profesionāla, labi izplānota operācija, ko var saukt par pirmo politiskā terorisma gadījumu Lietuvā.

Volkovs dzīvo Lietuvā pēc tam, kad pameta Krieviju, kur viņam draudēja aizturēšana.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais