Eiropa izrāda apņēmību stāties pretī Pekinas spiegu draudiem - Lielbritānijā un Vācijā arestēti jau seši cilvēki, kuri, iespējams, strādā Ķīnas izlūkdienestu labā, ziņo dialog.ua.
Šīs norises atspoguļo Eiropas pastiprināto modrību pret spiegošanas darbībām, un tās var būt Ķīnas pieaugošās politiskās ietekmes rezultāts reģionā, kā arī Krievijas uzsāktā kara sekas, komentē eksperti.
Vācijas tiesībsargājošās iestādes 22. aprīlī aizturēja trīs aizdomās turamos par klasificētu datu nodošanu Ķīnai, tostarp par lāzeriekārtu tehnoloģiju nelikumīgu piegādi.
Pēc divām dienām, 24. aprīlī, kāds Eiropas Parlamenta deputāta darbinieks tika aizturēts par iespējamu sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestiem.
Aprīļa beigās, 26. datumā, Lielbritānijā tiesa skatīja lietu par diviem Ķīnas interesēs spiegošanā apsūdzētiem pilsoņiem, kuri tika aizturēti pagājušā gada martā.
Situācija Ukrainā un Pekinas un Maskavas tuvināšanās ir likusi pievērst tam lielāku uzmanību, tomēr, neskatoties uz to, Ķīna uztur draudzīgas attiecības ar dažām ES valstīm, piemēram, Ungāriju.
Aprīlī Ķīnu apmeklēja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzsverot ES vēlmi saglabāt līdzsvaru attiecībās ar svarīgu ekonomisko partneri. Vācijas kanclers Olafs Šolcs vizītes laikā Ķīnā centās nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus Vācijas uzņēmumiem Ķīnas tirgū - tas notika uz Eiropas Komisijas izmeklēšanas fona par Ķīnas uzņēmumu negodīgas konkurences gadījumiem.
Ziņojumi liecina, ka Briselē darbojas simtiem aģentu no Ķīnas un Krievijas. Arī Lielbritānija ir paudusi bažas par Ķīnas izlūkdienestu lielumu, kas varētu sasniegt simtiem tūkstošus.
Ir bijušas arī bažas par Ķīnas studentu piedalīšanos jaunākajos pētījumos Lielbritānijas universitātēs, bet Francijā ir novērots laulību pieaugums starp Ķīnas studentiem un jūras kara flotes jūrniekiem, īpaši Brestā, kur atrodas jūras spēku bāze. Turklāt, saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu datiem, Ķīnai ir plašs hakeru tīkls, kas pārspēj FIB.