Tūkstošiem krievu izstājas no kara Ukrainā: iznīcina militārās formas un meklē patvērumu ārvalstīs

© Pixabay.com

Pagājušajā gadā ASV centās iekļūt gandrīz 57 000 cilvēki no Krievijas. Rietumvalstīm, kuras saskaras ar lielu un arvien pieaugošu krievu diasporu, to skaitā krievu karavīriem, ir zināmas bažas: vai viņi ir spiegi? Kara noziedznieki? Vai varbūt varoņi? Ar stāstu dalās tv3.lt.

Runāt piekrita vairāki virsnieki un viens karavīrs, kurš, domājams, ir dezertējis no Krievijas armijas. Viņiem visiem Krievijā draud kriminālapsūdzība un 10 vai vairāk gadu cietumsods. Visi cer, ka Rietumi viņus pieņems, bet šobrīd visi, izņemot vienu, dzīvo slēpnī.

“Man bija jāizvēlas nāve vai lode kājā.” Jevgēnijs izvēlējās lodi. Krievu karavīrs Jevgēnijs dezertēja tāpat kā tūkstošiem citu Krievijas karavīru.

"Es jokoju, ka esmu dzemdējis sevi," viņš sacīja, atsakoties nosaukt savu pilno vārdu, baidoties no soda. “Kad sieviete dzemdē bērnu, viņa piedzīvo lielas sāpes un dod jaunu dzīvību. Es atņēmu sev dzīvību un caur sāpēm radīju sevi no jauna," sacīja vīrietis. Jevgēnijam izdevās dabūt sevi ārā no ierakumiem. Bet jaunā dzīve nav tāda, kā viņš gaidīja.

"Es rīkojos pareizi," sacīja cits dezertieris ar iesauku "Zvirbulis", kurš slēpjas Kazahstānā, gaidot, kad tiks izskatīts viņa patvēruma pieprasījums. Pēc piespiešanas iestāties armijā viņš aizbēga no kazarmām, jo ​​nevēlējās nevienu nogalināt. "Es labāk sēdēšu šeit un mocīšos, kaut ko meklējot, nekā eju tur un nogalinu kādu kaut kāda neskaidra kara dēļ, lai gan 100% Krievija ir vainīga. Es to nenožēloju,” viņš teica.

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas pilsoņu patvēruma pieteikumi ir palielinājušies, taču tikai daži tiek apstiprināti.

Politiķi nav vienisprātis par to, vai trimdā dzīvojošos krievus uzskatīt par apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, kurš tagad strādā Eiropas Parlamentā, uzskata, ka mazāk krievu karaspēka frontē nozīmēja vājāku armiju.

"Teikt, ka visi krievi ir vainīgi, ir kļūda,” viņš ir pārliecināts.

Neatkarīgais Krievijas medijs "Mediazona" fiksējis, ka no 2022. gada septembrī Krievijas tiesās iesniegti vairāk nekā 7,3 tūkstoši lietu pret patvaļīgi aizbraukušajiem karavīriem: dezertēšanas gadījumi, kas ir bargākā apsūdzība, pēdējā gada laikā pieauguši seškārtīgi.

Grupā “Idite Lesom”, kuru Gruzijā vada krievu aktīvisti, pēc grupas vadītāja Grigorija Sverdļina teiktā, kopumā atbalsts sniegts vairāk nekā 26 000 cilvēkiem.

“Ir skaidrs, ka Krievijas propaganda cenšas mūs pārliecināt, ka visa Krievija atbalsta Putinu un viņa karu. Bet tā nav taisnība”, sacīja Sverdliņs. Jautājums ir - kur viņi var doties?

Farhads Ziganšins, virsnieks, kurš dezertēja neilgi pēc 2022. gada septembra mobilizācijas dekrēta, tika aizturēts Kazahstānā, mēģinot iekāpt lidmašīnā, kas devās uz Armēniju, pēc tam, kad vietējās varas iestādes atrada viņa vārdu Krievijas meklēto sarakstā.

“Nav droši palikt Kazahstānā,” sacīja Ziganšins. “Es vienkārši cenšos dzīvot normālu dzīvi, nepārkāpjot Kazahstānas likumus, nebūdams pārāk redzams, nekur nerādoties. Mums ir sakāmvārds - esi klusāks par ūdeni un īsāks par zāli.”

Viņš joprojām gaida viņa patvēruma pieteikuma apstiprināšanu.

Vācijas amatpersonas paziņojušas, ka krievi, kuri bēg no militārā dienesta, var pieteikties aizsardzībai, un Francijas tiesa pagājušajā vasarā nolēma, ka krievi, kuri atsakās karot, var pretendēt uz bēgļa statusu. Taču praksē dezertieriem, no kuriem lielākajai daļai ir pases, kas ļauj ceļot tikai uz dažām bijušajām padomju valstīm, iegūt patvērumu ir ļoti grūti, stāsta juristi, aktīvisti un dezertieri.

2022. gadā mazāk nekā 300 krievu saņēma bēgļa statusu ASV. Un no 5246 cilvēkiem, kuru pieteikumi tika izskatīti pagājušajā gadā, mazāk nekā 10 procenti saņēma aizsardzību no Vācijas varas iestādēm.

Cits krievu virsnieks ar iesauku "Sportists" izveidoja video dienasgrāmatu par savu bēgšanu. Gatavojoties pamest Krieviju, viņš darīja visu iespējamo, lai parādītu savu pretestību karam. "Viņi gribēja mani piespiest iet un cīnīties pret Ukrainas brīvajiem cilvēkiem," viņš sacīja kamerai. Viņš savas militārās formas tērpus sabāza divos melnos atkritumu maisos un iemeta atkritumu tvertnē.

"Notika ļaunākais, kas varēja notikt," viņš sacīja, atstājot Krieviju ar bijušās dzīves paliekām, kas saliktas vienā mazā mugursomā. "Tagad gaida tikai labas lietas."

Pasaulē

Anderss Bērings Breivīks, norvēģu masu slepkava, kurš ir vainojams valstī ļaunākajā miera laika zvērībā, nedrīkst tikt atbrīvots un joprojām ir bīstams, sacīja prokurore, Breivīkam otrdien stājoties tiesā, lūdzot sevi atbrīvot pēc vairāk nekā 13 gadiem cietumā, vēsta aģentūra “Reuters”.

Svarīgākais