Braže ES Ārlietu padomē uzsver, ka Ukrainai veltītā palīdzība nedrīkst mazināties

© Gints Ivuškāns / F64

Ukrainai veltītā palīdzība nedrīkst mazināties, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže, pirmdien piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Luksemburgā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa.

ES Ārlietu padomes darba kārtībā bija ES militārais atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, situācija Tuvajos Austrumos, kā arī diskusija par Sudānu.

Kopīgajā ES ārlietu un aizsardzības ministru diskusijā par atbalstu Ukrainai ministri bija vienoti nostājā par stingru un steidzamu turpmāko palīdzību, īpaši stiprinot Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas.

"ES jārīkojas nekavējoties - Ukrainai veltītā palīdzība nedrīkst mazināties. Atbalstot Ukrainu, mēs stiprinām Eiroatlantiskās telpas drošību, aizsardzību un militārās spējas," norādīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņa atgādināja, ka Latvija jau ir parakstījusi divpusējo vienošanos ar Ukrainu par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, paredzot sniegt visu iespējamo atbalstu.

Braže uzsvēra, ka Krievijas spēju mazināšana jāturpina ar efektīvu sankciju politiku, norādot, ka Latvija gaida, ka ES sankciju pret Krieviju 14.kārtā ietvers mangāna rūdas un alumīnija oksīda eksporta un tranzīta aizliegumu. Svarīgi salāgot ES sankcijas pret Baltkrieviju ar Krievijas sankciju režīmu.

Latvijas ārlietu ministre arī aicināja risināt naftas cenu griestu apiešanas jautājumu, kā arī panākt vienošanos par Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izmantošanu atbilstoši Ukrainas prioritātēm, īpaši militārajām vajadzībām. Tāpat Latvija pauda atbalstu Somijas un Itālijas priekšlikumam sākt diskusiju par efektīvu instrumentu izveidi cīņai ar migrāciju.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais