Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents un šeit temperatūra paaugstinās aptuveni divas reizes straujāk nekā vidēji pārējā pasaulē, pirmdien ziņoja divas augstākās klimata uzraudzības organizācijas, brīdinot par sekām uz cilvēku veselību un ekonomisko aktivitāti.
ANO Pasaules meteoroloģijas organizācija un Eiropas Savienības (ES) klimata aģentūra „Copernicus” kopīgajā ziņojumā norādīja, ka kontinentam ir iespēja izstrādāt mērķtiecīgas stratēģijas, lai paātrinātu pāreju uz atjaunojamiem resursiem, piemēram, vēja, saules un hidroelektrostacijām.
Pagājušajā gadā kontinents 43% elektroenerģijas saražoja no atjaunojamajiem resursiem, salīdzinot ar 36% gadu iepriekš, teikts aģentūras pagājušā gada ziņojumā par klimata stāvokli Eiropā. Eiropā jau otro gadu pēc kārtas vairāk enerģijas tiek saražots no atjaunojamiem resursiem nekā no fosilā kurināmā.
Jaunākie piecu gadu vidējie rādītāji liecina, ka temperatūra Eiropā šobrīd ir par 2,3 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā, salīdzinot ar 1,3 grādiem vidēji pārējā pasaulē, teikts ziņojumā.
"Eiropa ir aizvadījusi vēl vienu gadu ar paaugstinātu gaisa temperatūru un pastiprinātām klimata galējībām, tostarp rekordaugstām temperatūrām, savvaļas ugunsgrēkiem, karstuma viļņiem, ledāju kušanu un sniega trūkumu," sacīja Elizabete Hamdūša, ES aģentūras „Copernicus” vadītāja vietniece.
Ziņojums kalpo kā papildinājums WMO globālā klimata ziņojuma stāvoklim, kas ikgadēji tiek publicēts jau 30 gadu un šogad tika izsludināts "sarkanais brīdinājums", ka pasaule nedara pietiekami daudz, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu sekām.
„Copernicus” ziņo, ka marts bija 10. mēnesis pēc kārtas ar rekordaugstu mēneša vidējo temperatūru. Vidējā jūras virsmas temperatūra okeānā visā Eiropā sasniedza augstāko gada līmeni, teikts Eiropas ziņojumā.
Eiropas ziņojumā šogad galvenā uzmanība pievērsta augstas temperatūras ietekmei uz cilvēku veselību, norādot, ka ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis visā kontinentā. Tajā teikts, ka pagājušajā gadā tieši vētru, plūdu un savvaļas ugunsgrēku dēļ gāja bojā vairāk nekā 150 cilvēku.
Ar laikapstākļiem un klimatu saistīto ekonomisko zaudējumu izmaksas 2023. gadā tika lēstas vairāk nekā 13,4 miljardu eiro apmērā.