Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 789. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:21]

© depositphotos.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 22. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:21 Džeimss O’Braiens, ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas lietās, ir izklāstījis, kāda varētu būt Ukrainas uzvaras stratēģija, ko Kongress pieprasa no Baltā nama, ziņo medijs "Ukrainska Pravda".

O’Braiens sacīja, ka ASV vēlas, lai Ukraina uzvarētu un ka ir jāstabilizē kaujas austrumos, kas daļēji ir atkarīgs no artilērijas un citiem ieročiem, kā arī no nocietinājumu izveides.

"Ukrainai ir jāpārliecinās, ka tai ir nepieciešamie cilvēki, lai cīnītos. Tāpēc mobilizācijas likumprojekts ir ļoti svarīgs. Un pēc tam jādestabilizē Krievijas apšaudes pozīcijas, lai Melno jūru varētu paturēt atvērtu. Tie šobrīd ir vissvarīgākie elementi," piebilda O’Braiens.

21:20 ASV prezidents Džo Baidens apliecinājis Ukrainas līderim Volodimiram Zelenskim, ka viņš nekavējoties parakstīs likumu par ASV militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, ja Senāts to apstiprinās, savā "Telegram" kanālā paziņojis Zelenskis.

"Pēc Pārstāvju palātas balsojuma rezultātiem man bija telefonsaruna ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Prezidents man apliecināja, ka nekavējoties parakstīs likumu, ja Senāts to apstiprinās. Esmu pateicīgs Džo Baidenam par nepārtraukto atbalstu Ukrainai un viņa patiesi globālo vadību."

20:25 Pirmās artilērijas munīcijas partijas, kas iepirktas saskaņā ar Čehijas iniciatīvu munīcijas iegādei Ukrainai, varētu tikt piegādātas maija beigās vai jūnija sākumā, ziņo medijs "Ukrainska Pravda".

ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozefs Borels, pēc tikšanās ar ES ārlietu un aizsardzības ministriem, atzīmēja, ka daudzas valstis ir pievienojušās Čehijas iniciatīvai un "pirmās piegādes notiks maija beigās - jūnija sākumā".

"Un daudzas valstis izteica gatavību piedalīties Vācijas iniciatīvā [pretgaisa aizsardzības sistēmu meklēšana - red.], lai koncentrētos, koordinētu un veicinātu pretgaisa kapacitāti," piebilda Borels.

19:34 Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi par Novomihailovkas (ciemsa uz dienvidiem no Marinkas) ieņemšanu Doņeckas apgabalā, taču medijs "Ukrainska Pravda" apstrīd šo apgalvojumu, atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības spēkiem, kuri apgalvo, ka saglabā kontroli pār ciema ziemeļu daļu.

Aizsardzības spēki, visticamāk, joprojām saglabā pozīcijas mazdārziņu rajonā uz ziemeļiem no Novomihailovkas. Pati Novomihailovka ir pilnībā iznīcināta un nav apdzīvojama.

18:35 Krievijas spēki pirmdienas vakarā sašāvuši Harkivas televīzijas torni, ziņo Ukrainas mediji.

Sociālajās platformās publicētajos kadros redzams, ka torņa augšējā daļa ir sagāzusies.

Tornis ir 240 metrus augsts, un tas tika nodots ekspluatācijā 1981.gadā.

18:08 Nepieciešamās palīdzības un ieroču saņemšana no partneriem palīdzēs stabilizēt situāciju frontē. To paziņoja prezidents Vladimirs Zelenskis.

Šāds paziņojums tika izteikts pēc Augstākā virspavēlnieka štāba rezultātiem. Pēc prezidenta teiktā, tikšanās laikā pārrunāta situācija kaujas laukā, ieroči, pilsētu aizsardzība, kopienas un kritiskā infrastruktūra.

“Pirmkārt, bija virspavēlnieka Aleksandra Sirska ziņojums. Okupācijas armijas uzdevums ir demonstrēt vismaz dažas uzvaras, neņemot vērā savus zaudējumus uz priekšu virza Ukrainas draugu pozitīvie lēmumi. Mūsu karavīriem ir grūti, bet nepieciešamās palīdzības plūsma izlīdzinās situāciju.

17:13 Kopš pilna mēroga kara sākuma Krievija ir mēģinājusi kaitēt loģistikai, kas sūta Rietumu palīdzību Ukrainai. To teletona ēterā paziņoja Informācijas pretošanās grupas militāri politiskais novērotājs Aleksandrs Kovaļenko.

"Mēs esam vairākkārt bijuši liecinieki tam, ka daži drošības spēki aizturējuši Krievijas spiegus vai Krievijas izlūkdienestu aģentus. Tas ir, Krievijas izlūkdienesti strādā un dara to labi, lai gan neviens šāds terorakts vēl nav veikts," sacīja eksperts. paskaidroja.

Viņš arī norādīja, ka Maskava var mēģināt apturēt Ukrainai sūtīto palīdzību ne tikai ar spēku, bet arī ar citiem līdzekļiem.

16:06 ASV Pārstāvju palātas lēmums par 61 miljarda dolāru palīdzību Ukrainai frontē brīnumu, visticamāk, neradīs, jo faktiski segs iekavētās vajadzības, aģentūrai LETA norādīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Latvijas vēstnieks un bijušais vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs.

Eksperts sliecas par labu pesimistiskajam variantam, ka jau kopš rudens aizkavētais atbalsts segs tikai iekavēto un nekādu brīnumu tas nevarēs dot. "Šādas pauzes maksājumos kara laikā nevar būt, un ir vēlams, lai tas nekad neatkārtotos. Tomēr diemžēl dzīve parādīja pretējo," uzsvēra Maklakovs.

Viņš skaidroja, ka laiku, kad notikusi vilcināšanās ar atbalsta piešķiršanu Ukrainai, diemžēl arī Krievija ir izmantojusi un būtiski palielinājusi savu finansējumu kara izdevumiem. Krievijas militārā rūpniecība, pateicoties arī palīdzības saitēm ar Irānu un Ziemeļkoreju, spēja panākt, ka Krievijai munīcijas un raķešu ir pietiekamā daudzumā.

Eksperts arī sliecas uzskatīt, ka tuvākajā laikā būs gaidāms Krievijas uzbrukums. ASV atbalsts palīdzēs ukraiņiem noturēt uzbrukumu, bet pretuzbrukumam ar šāda apjoma atbalstu nepietiks.

14:47 Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs intervijā BBC Ukrainas dienestam prognozēja sarežģītu situāciju valstī maija vidū un jūnija sākumā.

Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka apstākļi nenovedīs pie katastrofas.

"Pēc mūsu vērtējuma tuvākajā laikā mūs gaida diezgan sarežģīta situācija. Taču tā nav katastrofāla, tas arī jāsaprot. Armagedons nenotiks (..). Bet no maija vidus problēmas būs," sacīja Budanovs.

Viņš precizēja, ka viņa prognoze attiecas uz Ukrainu kopumā, nevis tikai uz situāciju frontē.

14:11 ASV Pārstāvju palātas lēmums par 61 miljarda dolāru palīdzību Ukrainai ļaus nodrošināt efektīvāku aizsardzību, taču ievērojamām uzbrukuma operācijām ir nepieciešams vēl lielāks atbalsts, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

ASV jau paziņojusi, ka bruņojuma piegādāšana notiks ļoti ātri, jo loģistikas ceļi iepriekš ir sagatavoti. Šāda palīdzība ietekmēs ne tikai ukraiņus morāli pozitīvi, bet dos Ukrainas spēkiem veikt aizsardzības operācijas.

Ļoti nozīmīga loma būs "ATACMS" raķetēm, jo tas dos iespēju dot triecienus pa Krievijas spēku aizmuguri - štābiem, apgādes punktiem un loģistiku. Jautājums gan paliek atklāts, vai ukraiņi triecienus varēs vērst pa Krievijas teritoriju vai tikai okupēto teritoriju, ieskaitot Krimu.

"Redzam, ka Ukraina gatavo scenāriju pa Krimu, visticamāk, Krimas tiltu, jo tiek doti triecieni radariem, pretgaisa aizsardzības iekārtām," uzsvēra Slaidiņš.

Atklāts jautājums gan paliek ar situāciju frontes austrumos, kur Krievijas teritorija ir tuvu un apgādes līnijas krieviem darbojas.

Tāpat atklāts jautājums ir par to, vai ASV spēs Ukrainu apgādāt ar ieročiem arī nākamgad, jo 61 miljards dolāru jau būs iztērēti, uzsvaru liekot uz pretgaisa aizsardzību, lai spētu aizstāvēties pret Krievijas raķešu uzbrukumiem.

13:48 Krievija ir spējusi nostiprināt savas pozīcijas karā, kopš pagājušā gada beigās faktiski izsīka amerikāņu militārā palīdzība, izraisot akūtu artilērijas munīcijas trūkumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tomēr 20.aprīlī Kongress apstiprināja ilgi gaidīto palīdzības paketi Ukrainai, raksta The Guardian. Senāta balsojums gaidāms otrdien, un pirmā pakete varētu tikt nosūtīta drīz pēc tam. Turklāt Eiropā ir uzkrāti munīcijas krājumi, kas varētu nonākt ceļā nedēļas vai divu laikā.

Tomēr speciālisti brīdina, ka paies zināms laiks, līdz atšķirība būs pamanāma.

12:48.Krievijas armija 22. aprīļa rīta uzbrukumā Hersonas dzīvojamiem rajoniem ievainojumus guvis 63 gadus vecs vīrietis, ziņo pravda.com.ua.

11:16. Polijas prezidents Andžejs Duda varētu būt ietekmējis bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa pozīciju Ukrainas jautājumā, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Dudas plāni vizītes laikā Ņujorkā privāti tikties ar Trampu Polijā izraisīja pretrunīgu reakciju. Polijas premjerministrs Donalds Tusks bija skeptiski noskaņots pret tādu tikšanos, tomēr pauda cerību, ka prezidentam "būs ļoti stingra pozīcija jautājumā par to, ka [Trampam] ir ļoti skaidri jānostājas Rietumu pasaules, demokrātijas un Eiropas pusē". "Pēdējā laikā dzirdu par Donalda Trampa citādāku retoriku un [redzu] ASV varasiestāžu gatavību pieņemt vajadzīgus un ilgi gaidītus lēmumus. Uzskatu, ka [Dudas] vizīte un sarunas ar Donaldu Trampu bija pozitīvas, deva pozitīvu rezultātu, un esmu ļoti gandarīts par šo Andžeja Dudas panākumu," Nausēdas teikto citē Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

10:48. Vācijas kanclers Olafs Šolcs cer, ka ASV Senāts ātri pieņems lēmumu par palīdzību Ukrainai pēc tam, kad Pārstāvju palāta sestdien apstiprināja attiecīgo likumprojektu, ziņo pravda.com.ua.

"Mēs ļoti ceram, ka drīzumā Senāts pieņems lēmumu, lai šī palīdzība no ASV tiktu nodrošināta." Šolcs norādīja, ka kopā ar Eiropas sniegto atbalstu Ukrainai tas sūta "ļoti skaidru vēstījumu" Kremļa līderim Vladimiram Putinam.

09:27. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 460 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7236 tankus, 13 904 bruņutransportierus, 11 736 lielgabalus un mīnmetējus, 1046 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 768 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9384 bezpilota lidaparātus, 2117 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 812 automobiļus un autocisternas, kā arī 1934 specializētās tehnikas vienības.

08:47. Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS, pēc aģentūras LETA pasūtījuma, veiktās aptaujas dati.

Jaunākajā aptaujā 38,7% respondentu ir norādījuši, ka ir ziedojuši Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam, kamēr pērn aprīlī šādu atbildi sniedza 41,9%, bet 2022.gadā - 39,2% aptaujas dalībnieku.

08:05. Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni. Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

07:09. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka krievi plāno līdz 9. maijam ieņemt Časivjaru Doņeckas apgabalā, taču viņš paļaujas uz to, ka Ukraina spēs atvairīt viņu uzbrukumus un izjaukt Krievijas plānus par pilna mēroga ofensīvu jūnijā, raksta pravda.com.ua.

00:10.ASV Pārstāvju palātas lēmums par 61 miljarda dolāru palīdzību Ukrainai atjaunos ukraiņu cīņassparu, šādu vērtējumu pauda vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.

Daukšts norādīja, ka ASV Pārstāvju palātas lēmums patlaban vēl nav ar reālu pienesumu, bet tas varētu atjaunot ukraiņu cīņassparu un sniegt morālu atbalstu, jo nogurums no kara jūtams.