Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Pasaulē

Lietuva vēlas paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi; tanki paliek otrajā plānā

© Vladislavs Proškins / F64

Lai paātrinātu Lietuvas pretgaisa aizsardzības spēju pastiprināšanu, aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns ierosina iepirkt jaunas tuva un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai gan tas nozīmē, ka iecerētā tanku skaita iegāde būs pakāpeniska.

Pirms valdības sēdes sarunā ar žurnālistiem aizsardzības ministrs klāstīja, ka, veidojot jauno Lietuvas armijas divīziju, "tajā pašā budžeta rāmī" varētu iegādāties daļu smagā bruņojuma un, piemēram, tuva un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja viņa priekšlikumi tiks apstiprināti, pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, kas pašlaik paredzēta 2034.gadā, sāksies jau šogad.

Vienlaikus, kā paredz Kasčūna plāns, arī tanku iepirkumi turpinātos, taču pakāpeniski, apgādājot rotu pa rotai.

Kasčūns pieļāva, ka pastāv iespēja vienoties arī par tādu aizsardzības jomas finansējumu, kas ļauj visas vajadzības apmierināt vienlaicīgi.

Lietuva, attīstot vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzību, pirks Norvēģijas sistēmas NASAMS. Valsts ir iegādājusies tuva darbības rādiusa raķetes no vairākiem ražotājiem.

Detalizētus ierosinājumus un aizsardzības nozares vajadzības ministrs prezentē Lietuvas valdības namā trešdien notiekošajā trešajā Seima partiju, uzņēmēju asociāciju, arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvju sanāksmē par ilgtspējīgiem aizsardzības sistēmas papildu asignējumu avotiem.

Lietuvas aizsardzības nozares prioritātes ir līdz 2027.gadam izveidot atbalsta infrastruktūru, lai uzņemtu Vācijas brigādi, līdz 2030.gadam izveidot armijas divīziju, kā arī īstenot totālās aizsardzības principu.

Aizsardzības ministrija aplēsusi, ka līdz tam aizsardzībai gadā jāpiešķir vēl papildu 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vēlāk nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem samazināsies, tāpēc politikas veidotāji cenšas vienoties par ilgtspējīgiem finansējuma avotiem aptuveni 3% apmērā no IKP, salīdzinot ar ierasto finansējumu, kas sasniedz 2,52% no IKP.

Atsevišķi eksperti un politiķi šaubās, vai jaunizveidotajai divīzijai tiešām ir nepieciešams vācu tanku "Leopard 2" iegāde, lai gan šādu lēmumu janvāra beigās pieņēma Valsts aizsardzības padome.

Kā norādīja Kasčuns, bija jāpārskata iepriekš izklāstītās aizsardzības prioritātes, izvērtējot Ukrainas kara mācības un Lietuvas vajadzības.