Paleontologi no Flindersas universitātes ir aprakstījuši trīs neparastas jaunas milzu fosilo ķenguru sugas no Austrālijas un Jaungvinejas, atklājot, ka tās ir daudzveidīgākas pēc formas, izplatības un lēciena metodes, nekā tika uzskatīts iepriekš.
Trīs jaunās sugas ieskaitītas protemnodona ģintī, kas dzīvoja pirms aptuveni 5 miljoniem līdz 40 000 gadu un viena no tām ir aptuveni divas reizes lielāka par lielāko ķenguru, kas dzīvo mūsdienās.
Pētījums seko 2013., 2018. un 2019. gada atklājumiem, kad izžuvušajā Kalabonnas ezerā Dienvidaustrālijā tika uzieti vairāki ķenguru skeleti. Šīs neparastās fosilijas ļāva vadošajam pētniekam Dr. Īzakam Keram, kas toreiz bija doktorantūras students, atrisināt gandrīz 150 gadus senu mīklu.
Jaunajā Flindersas universitātes pētījumā tika pārskatītas visas protemnodona sugas, atklājot, ka tās diezgan atšķiras viena no otras. Sugas pielāgojās dzīvei dažādās vidēs un pat lēca dažādos veidos.
Protemnodons būtu izskatījies līdzīgi pelēkam ķenguram, taču kopumā tie bija zemāki un muskuļotāki. Atsevišķi īpatņi varēja sasniegt 50 kg svaru.
Tomēr viena jauna suga, kas nosaukta kā daļa no jaunākā pētījuma, "Protemnodon viator”, bija daudz lielāka un svēra līdz 170 kg. Tas ir apmēram divas reizes vairāk nekā lielākajiem mūsdienu ķenguru tēviņiem.
Tas bija ķengurs ar garām kājām, kas varēja lēkt diezgan ātri un efektīvi. Tā nosaukums "viator” latīņu valodā nozīmē "ceļotājs".
Austrāliešu pētnieki atklāja vēl divas jaunas sugas, "Protemnodon mamkurra” un "Protemnodon dawsona”, vienlaikus pārskatot arī agrāko pētnieku, tostarp britu dabaszinātnieka sera Ričarda Ouena darbu, kurš Viktorijas laika Anglijā radīja terminu "dinozaurs".