Gadījumā, ja Krievijai paveiksies Ukrainā, pastāv bažas, ka Putins turpinās iebrukt arī ES kaimiņvalstīs - tādas valstis kā Polija, Latvija, Lietuva un Somija jau jūt uz kakla karsto Krievijas agresijas elpu. “Piemēram, Īrija vairs nevar paļauties uz savu ģeogrāfiju, lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju, tai jāatzīst draudi, pirms nav par vēlu,” par situāciju Eiropā laikrakstā The Times raksta žurnāliste Elisone O'Konora.
"Pēc tam, kad Krievija pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, daudz kas ir mainījies. Sabiedriskās domas aptaujas toreiz liecināja, ka, neskatoties uz mūsu lielajām simpātijām pret Ukrainu, mēs nelabprāt atteicāmies no savas neitralitātes. Taču šobrīd atsacīties stāties pretī šai jaunajai realitātei ir muļķīgi. Šonedēļ Ukrainu skāra nopietns raķešu uzbrukums no Krievijas, kas mērķēja uz enerģētikas rūpnīcām, un tā atkal bija vīlusies par ES lūgumu pēc izmisīgi nepieciešamajām pretgaisa aizsardzības sistēmām,” atzīmēja autore.
Viņa atgādināja, ka savā pēdējā runā kā Īrijas premjerministrs Leo Varadkars sacīja, ka Eiropas līderi, ar kuriem viņš runā, "redz ļoti tumšus mākoņus pie horizonta". Viņš cer, ka viņi kļūdās:
"Mēs nevaram pieņemt, ka tas tā ir, vai ignorēt pieaugošos riskus pasaulē, kurā demokrātija atkāpjas un autokrāti kļūst spēcīgāki."
Varadkars atzīmēja, ka valsts ģeogrāfija un neitralitāte "neaizsargā viņus tik ļoti kā agrāk, un drošības draudu būtība ir pilnībā mainījusies".
O’Konora arī uzsvēra, kā Eiropas Parlamenta deputāts Berijs Endrjūss nesen Briselē notikušajā brīfingā runāja par hibrīddraudiem un nepieciešamību rīkot "ļoti pieaugušas, nobriedušas sarunas". Tomēr viņš arī apšaubīja, vai Īrija paliks neitrāla, ja Krievija uzbruktu citai ES valstij.
