Aprīļa sākumā Izraēla uzbruka ēkai Irānas diplomātiskajā kompleksā Sīrijas galvaspilsētā Damaskā. Atbildot uz to, Irāna veica gaisa uzbrukumu Izraēlai, izmantojot simtiem bezpilota lidaparātu un raķešu. Tiešā militārā konfrontācija starp Irānu un Izraēlu atkal pievērsusi uzmanību Irānas bruņotajiem spēkiem - "The New York Times" analizēja Irānas armijas militāro potenciālu un tās spējas.
Irānas armija ir viena no lielākajām Tuvajos Austrumos - tās sastāvā ir vismaz 580 000 aktīvā dienesta karavīru un aptuveni 200 000 apmācītu rezerves karavīru, kas sadalīti starp tradicionālo armiju un Islāma revolucionāro gvardu korpusu.
Gvarde pārvalda arī elites spēkus, kas ir atbildīgi par kaujinieku tīkla apbruņošanu, apmācību un atbalstīšanu Tuvajos Austrumos, kas pazīstami kā "pretošanās ass". Šo kaujinieku vidū ir "Hezbollah" Libānā, huti Jemenā, kaujinieku grupas Sīrijā un Irākā, "Hamās" un palestīniešu islāma džihāds Gazā.
Irānas bruņoto spēku virspavēlnieks ir augstākais līderis ājatolla Ali Hamenei, kuram pieder pēdējais vārds par visiem svarīgākajiem lēmumiem.
"Lai gan kaujinieki netiek uzskatīti par Irānas militāro spēku daļu, analītiķi saka, ka tie tiek uzskatīti par sabiedroto reģionālo spēku - kaujai gatavu, labi bruņotu un ideoloģiski lojālu - viņi varētu nākt Irānai palīgā, ja tai tiks uzbrukts," raksta "New York Times".
Jau vairākus gadu desmitus Irānas militārā stratēģija ir balstīta uz precīzu un liela darbības rādiusa raķešu, dronu un pretgaisa aizsardzības izstrādi. Irāna ir uzbūvējusi lielu ātrlaivu floti un arī vairākas mazas zemūdenes, kas spēj traucēt gan kuģošanu, gan globālās enerģijas piegādes, kas šķērso Persijas līci un Hormuzas šaurumu.
Tāpat Irānai pieder viens no lielākajiem ballistisko raķešu un dronu arsenāliem Tuvajos Austrumos, tostarp spārnotās raķetes un pretkuģu raķetes, kā arī ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu līdz 2000 kilometriem, lai sasniegtu jebkuru mērķi Tuvajos Austrumos, tostarp Izraēlu.
Eksperti atzīmē, ka pēdējos gados Teherāna ir apkopojusi lielu bezpilota lidaparātu skaitu, kas spēj lidot nelielā augstumā, lai izvairītos no radariem.
Turklāt valsts militārās bāzes un noliktavas ir izkaisītas lielos attālumos, ieraktas dziļi pazemē un nocietinātas ar pretgaisa aizsardzību, tādēļ tās ir grūti iznīcināt ar gaisa uzlidojumiem.
Irānas bruņotie spēki tiek uzskatīti par vienu no spēcīgākajiem reģionā ekipējuma, saliedētības, pieredzes un personāla kvalitātes ziņā, taču tie vienalga krietni atpaliek no ASV, Izraēlas un dažu Eiropas valstu militārpersonām, norāda eksperti.
Eksperti arī atzīmē, ka Irānas lielākā vājība ir tās gaisa spēki - iela daļa valsts lidmašīnu ir ražotas no 1941. līdz 1979. gadam, un daudzas no tām vairs nevar atjaunot, jo trūkst rezerves daļu. Arī Irānas tanki un bruņumašīnas ir vecas, un valstī ir tikai daži lieli jūras spēku kuģi.