Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu pārstrādāt novecojušos noteikumus par energoproduktu nodokļiem Eiropas Savienībā. Jauno noteikumu mērķis ir pārstrukturēt energoproduktu aplikšanu ar nodokļiem, lai izskaustu pašlaik novērojamo nesabalansētību un ņemtu vērā gan energoproduktu CO2 emisijas, gan to enerģijas saturu.
Pašreizējie enerģijas nodokļi tiktu sadalīti divās daļās, kas, kopā ņemtas, noteiktu produkta kopējo nodokļa likmi. Komisija vēlas veicināt energoefektivitāti un videi nekaitīgāku energoproduktu patēriņu un novērst konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šis priekšlikums palīdzēs dalībvalstīm pārveidot vispārējo nodokļa struktūru tā, lai notiktu pāreja no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz patēriņa aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi sekmējot izaugsmi un nodarbinātību. Pārskatītā direktīva stātos spēkā 2013. gadā. Ir paredzēti ilgi pārejas periodi (līdz pat 2023. gadam), lai pilnībā salāgotu enerģijas satura nodokļus. Tas nozīmē, ka nozarēm būs gana laika pielāgoties jaunajai nodokļu struktūrai.
ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacīja: "Enerģijas nodokļu sistēmas modernizācija notiek īstajā brīdī. Pašlaik dalībvalstis izstrādā stratēģijas izkļūšanai no krīzes un Eiropas 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Atskan aicinājumu samazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā. Ir vajadzīgi taisnīgi un pārredzami enerģijas nodokļi, lai sasniegtu mūsu mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Mūsu kopīgais mērķis ir resursefektīvāka, videi nekaitīgāka un konkurētspējīgāka ES ekonomika. Šis priekšlikums dod spēcīgus CO2 cenu signālus uzņēmumiem un patērētājiem; tā ir arī izdevība nodokļu slogu novirzīt no darbaspēka uz patēriņu, lai nodokļu sistēma sekmētu izaugsmi.”
Energoproduktu nodokļi ES ir zināmā mērā saskaņoti. Enerģijas nodokļu direktīvā jau ir noteiktas četras minimālās nodokļa likmes energoproduktiem, ko izmanto par motordegvielu un kurināmo, kā arī elektroenerģijai. Tomēr šī direktīva ir novecojusi un nekonsekventa. Sistēma, kad nodokļus uzliek atkarībā no energoprodukta patēriņa apjoma, nav vairs derīga, ja gribam sasniegt ES mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Tā arī nedod pienācīgus ekonomiskus stimulus izaugsmei un nodarbinātībai. Tā vietā, apliekot energoproduktus ar nodokļiem, vērā jāņem to enerģijas saturs un ietekme uz vidi.
Galvenie elementi
Pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva ļaus dalībvalstīm optimāli izmantot nodokļus un tādējādi sekmēt "ilgtspējīgu izaugsmi". Tālab tiek ierosināts minimālo nodokļa likmi sadalīt divās daļās:
vienu likmes daļu noteiktu pēc energoprodukta CO2 emisijām, proti, 20 eiro par tonnu CO2;
otru likmes daļu noteiktu pēc enerģijas satura, t.i., pēc produkta faktiski ģenerētās enerģijas daudzuma, izsakot gigadžoulos (GJ). Minimālā nodokļa likme būtu 9,6 eiro/GJ motordegvielām un 0,15 eiro/GJ kurināmajam. Tas attiektos uz visa veida transportā un apkurē izmantotajām degvielām un kurināmo.