Nedz Eiropas Savienībai (ES), nedz Ukrainai prokrieviskās valdošās koalīcijas kandidāta, parlamenta spīkera Petera Pellegrīni uzvara Slovākijas prezidenta vēlēšanās nav patīkams iznākums, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns.
Viņš norādīja, ka patlaban gan Slovākijas valdība, gan valsts augstākā amatpersona ir mainījuši valsts kursu, jo iepriekš Slovākija bija viena no cītīgākajām Ukrainas atbalstītājām, sniedzot nozīmīgu militāro palīdzību. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora ieskatā Slovākijā notikušais ir viens no straujākajiem pagriezieniem Ukrainas atbalsta jautājumā.
Andžāns pieļāva, ka ES līmenī varētu būt grūtāk pieņemt lēmumus - ja līdz šim problēmas bija ar Ungāriju, tad patlaban vēl nav skaidrs, cik liels traucēklis lēmumu pieņemšanā būs Slovākija. Viņš uzsvēra, ka ir lēmumi ES, kas jāpieņem pēc vienprātības principa, un ES būs jāstrādā nevis ar vienu, bet ar diviem "skeptiķiem".
Eksperts atzīmēja, ka ES tiesiskuma jautājumos bija divi "problēmbērni" - Ungārija un Polija. Daudzi ES uzelpoja, kad Polijas premjera amatā apstiprināja Donaldu Tusku. Iespējams, ka tiesiskuma jautājumi var kļūt par izaicinājumu ar Slovākijai.
Jau ziņots, ka Slovākijā 6.aprīlī notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis Pellegrīni, kurš saņēma 53% balsu, bet viņa sāncensis, opozīcijas atbalstītais bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks - 47% balsu. Vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā bija 61%.
Pirmajā kārtā, kurā bija pavisam deviņi kandidāti, neviens kandidāts neieguva vairāk par pusi balsu, tādēļ tika rīkota otrā kārta. Pirmajā kārtā Korčoks saņēma 42% balsu, bet Pellegrīni - 37% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 52%.
48 gadus vecajam Pellegrīni atbalstu paudis premjerministrs Roberts Fico, kurš ne tikai atteicies sniegt Ukrainai militāro palīdzību, bet pat apšaubījis tās suverenitāti un aicinājis panākt vienošanos ar agresorvalsti Krieviju.
