Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 9. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:19 Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiski, kas atrodas netālu no Doneckas, otrdien apliecināja avoti abās karojošās pusēs.
"Pretinieks spēja salauzt 59.atsevišķās motorizēto kājnieku brigādes strēlnieku bataljona aizsardzību un pilnībā ir okupējis Pervomaiski, par ko kaujas faktiski sākās vēl 2022.gada augustā," platformā "Telegram" pavēstīja ukraiņu kanāls "DeepState", kas seko norisēm frontē.
Līdz karam Pervomaiske bija liels ciems. Tur dzīvoja aptuveni 2000 cilvēku.
No ciema rietumu daļas līdz Doneckas nomalei ir aptuveni 12 kilometru. Ciems pilnībā pārvērsts drupās.
"Ciems šajā karā bija kļuvis par vienu no karstākajiem punktiem, un ienaidnieks par to samaksāja augstu cenu," norāda "DeepState" autori.
"Diemžēl augstu cenu samaksāja arī mūsu aizstāvji no lieliskās 59.brigādes, kas izmisīgi turējās par katru pagrabu un spēja noturēt aizsardzību, pat atrodoties aplenkumā," atgādina kanāls "DeepState".
21:46 Ja Rietumu sabiedrotie Kijevai sniegs pelnīto atbalstu, ukraiņi var uzvarēt karā un panākt taisnīgu mieru. To Vašingtonā kopīgās preses konferencē ar ASV valsts sekretāru Antoniju Blinkenu paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons.
20:26 Tagad militārās operācijas notiek visā frontes līnijā. Bet atsevišķs virziens ir Ukrainas austrumi - Doņeckas un Luganskas apgabali.
To televīzijas kanāla “Mēs esam Ukraina” ēterā paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas direktorāts Andrejs Jusovs. Viņš norādīja, ka austrumos ienaidnieka mēģinājumi veikt uzbrukuma operācijas ir "īpaši aktīvi".
19:50 Šodien Krievijas okupanti pret Zaporožjes atomelektrostaciju raidījuši FPV bezpilota lidaparātus, vecot māņu darbības, lai izskatītos, ka dronus palaiduši ukraiņi. Par to ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta pārstāvis Andrejs Jusovs.
"Šodien Krievija nolēma izmantot FPV bezpilota lidaparātus, lai imitētu it kā no Ukrainas veiktās apšaudes. Ukrainas pozīcija ir skaidra, skaidra un nepārprotama - mēs neveicam provokācijas kodolobjektos karadarbības zonā. Agresoram Zaporižjes AES ir jāpamet," viņš uzsvēra.
Jusovs atzīmēja, ka šobrīd redzam kārtējo provokāciju vilni no Krievijas Federācijas saistībā ar Ukrainas atomelektrostaciju - Zaporižjes AES, kas ir lielākā Eiropā. Viņš piebilda, ka tā nav pirmā reize.
19:23 Ukrainai nepieciešama informācija par Krievijas raķešu kompleksu "Bastion" izvietošanu okupētajā Krimā, no kuras Krievijas Federācija palaiž "Zircon" raķetes. Par to telegrammā paziņoja Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihails Fjodorovs.
«Mēs Krimā meklējam Krievijas raķešu sistēmu «Bastion»,» sacīja Fjodorovs.
Jo īpaši, pēc viņa teiktā, tieši no šī kompleksa krievi palaiž eksperimentālās hiperskaņas raķetes Zircon, kas dažu minūšu laikā sasniedz Ukrainas pilsētas.
17:59. Krievijas diktators Vladimirs Putins grib Harkivu nobombardēt līdz ar zemi, otrdien brīdināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, mudinot starptautisko sabiedrību aktivizēt centienus, lai nodrošinātu Ukrainai pretgaisa aizsardzības līdzekļus.
Putins grib "nobombardēt Harkivu līdz ar zemi", brīdināja ministre. "Viņš grib sagraut, viņš tīši grib sagraut."
Sistēmas "Patriot", kas ir Eiropā un citur pasaulē, ir jāizmanto, lai no tā labumu gūtu Ukraina, norādīja ministre.
17:33. Ukrainas Rietumu atbalstītāji nenodrošina Kijivai pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas tai ir akūti nepieciešamas, lai aizsargātos pret krievu triecieniem, otrdien atzina Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
Kā norādīja bloka augstākais diplomāts, Kijiva mudina sabiedrotos steidzami nodrošināt septiņas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".
"Tas būtu neaptverami, ja mēs nespētu tās nodrošināt, ņemot vērā, ka Rietumu armijām ir vairāk nekā 100 "Patriot" bateriju. Un mēs tomēr nespējam nodrošināt septiņas, ko viņi izmisīgi lūdz," norādīja Borels.
NATO valstis pagājušajā nedēļā solīja, ka izvērtēs savas pretgaisa aizsardzības bruņojuma rezerves, pēc tam kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba bija mudinājis nodrošināt Ukrainai sistēmas "Patriot".
16:35. Divi bezpilota lidaparāti naktī uz 9.aprīli uzbrukuši Borisogļebskas aviācijas mācību centram Krievijas Federācijas Voroņežas apgabalā.
Pirmais bezpilota lidaparāts ietriecās ēkas fasādē 4.stāva līmenī aptuveni pulksten trijos naktī, bet pēc stundas tur trāpīja arī otrs drons. Abi bezpilota lidaparāti eksplodējuši.
Kā norāda avots galvenajā izlūkošanas direkcijā, šī ir Ukrainas militārās izlūkošanas operācija. Pēc provizoriskiem datiem cietis galvenais ražošanas cehs, ziņo portāls pravda.com.ua
15:38. ASV diplomāts Kurts Volkers nešaubās, ka 2024. gada aprīlī ASV piešķirs naudu jaunai palīdzībai Ukrainai 61miljarda dolāru apmērā, informē medijs dialog.ua
Amerikāņu politiķis tic tam, ka Džonsons palīdzības likumprojektu Ukrainai liks uz balsošanu aprīlī.
Pēc tam, kad Vašingtona atrisinās “Ukrainas jautājumu”, ASV koncentrēsies uz prezidenta vēlēšanām, kas notiks rudenī. Pēc Volkera teiktā, par Ukrainu ir gatavi atdot savas balsis līdz 80% Pārstāvju palātas deputātu.
14:42. Saratovā, Krievijā atkārtoti aizdedzināts “speciālās militārās operācijas” muzejs, ko reklamējis personīgi Putins, ziņo dialog.ua
Saskaņā ar žurnālistu pausto versiju, pagājušajā naktī nezināmi aktīvisti izsituši muzeja logu un tur iemetuši Molotova kokteili. Šo darbību rezultātā izcēlās ugunsgrēks, taču tam nebija laika kārtīgi uzliesmot, jo to ātri nodzēsa darba vietā esošais dežurants.
13:51 Bruņotā konfliktā pastrādāto noziegumu apkarošanas nodaļas vadītājs Jurijs Belousovs atklāj, ka Ukrainas ģenerālprokuratūrā ir 27 kriminālprocesi par okupantu veikto ukraiņu karagūstekņu nogalināšanu. Runa ir par 54 Ukrainas aizstāvju slepkavību.
Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras informāciju ukraiņu karagūstekņu nāvessodu izpildes gadījumi reģistrēti kopš 2022.gada marta. Tiesa jau piespriedusi sodu pirmajai Krievijas militārpersonai par nāvessoda izpildi aizstāvim Čerņigovas apgabalā. Informē portāls pravda.com.ua
12:54 Vašingtona atkārtoti aicinājusi Krievijas Federāciju atsaukt okupācijas spēkus no atomelektrostacijas Ukrainā un neradīt bīstamu situāciju. ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers aicināja Maskavu nodot Ukrainas kompetentajām iestādēm kontroli pār atomelektrostaciju, kas atrodas Zaporižjes apgabala Energodarā.
Zaporižjes atomelektrostacija ir Krievijas kontrolē kopš 2022.gada marta sākuma.
11:49. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons ASV tiksies ne tikai ar Blinkenu, bet arī ar Trampu.
Šodien, 9.aprīlī, Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons Vašingtonā tiksies ar ASV valsts sekretāru Antoniju Blinkenu. Viņa darba kārtībā ir arī tikšanās ar kongresmeņiem, mēģinot pārliecināt Džonsonu ieviest palīdzības paketi Ukrainai. Tāpat plānots pārrunāt konfliktu Tuvajos Austrumos un tikties ar bijušo Baltā nama vadītāju Donaldu Trampu, vēsta dialog.ua.
11:03. Pekina stiprinās stratēģisko sadarbību ar Maskavu, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, paziņojis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji.
Lavrovs pirmdien ieradās divu dienu vizītē Ķīnā.
Ķīna un Krievija pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā to stratēģiskā partnerība ir kļuvusi vēl ciešāka. Tomēr politologu vērtējumā šajās attiecībās pārsvars ir Ķīnai, un tās ietekme pieaug, kamēr Maskava nonāk arvien lielākā starptautiskā izolācijā.
"Ķīna atbalstīs Krievijas stabilu attīstību Putina vadībā," Lavrova vizītes laikā paziņoja Vans.
10:07. Pagājušajā nedēļā starp Lekornu un Šoigu notikusi telefonsaruna. Krievijas propaganda pilnībā sagrozījusi telefonsarunas būtību, uzdodot vēlamo par realitāti.
Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežournē sacījis, ka Parīzes interesēs vairs nav rīkot diskusijas ar Krievijas pārstāvjiem, jo Maskava sagroza šādu sarunu saturu. To ministrs norādīja vakar, 8.aprīlī, intervijā Francijas telekanālam France24.
Sežournē teica, ka ir jāizveido savstarpēja uzticēšanās, pirms atkal sadarboties ar Kremli. Tāpat, pēc Francijas Ārlietu ministrijas vadītāja teiktā, šobrīd strupceļā nonākusi sadarbība ar Krievijas Federāciju cīņā pret terorismu.
08:55. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 449 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 850 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7110 tankus, 13 620 bruņutransportierus, 11 386 lielgabalus un mīnmetējus, 1039 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 753 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9033 bezpilota lidaparātus, 2065 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 181 automobili un autocisternu, kā arī 1868 specializētās tehnikas vienības
08:09. Naktī uz otrdienu Ukrainas bruņoto spēku gaisa spēki iznīcinājuši visus 20 no 20 šahediem, ar kuriem Krievija uzbruka Ukrainai, ziņo pravda.com.ua
Okupanti izmantojuši 20 Shahed tipa uzbrukuma bezpilota lidaparātus uzbrukumā Ukrainai no Čauda raga - Krimā, Primorsko-Ahtarskas - Krievijas Federācijā, kā arī četras S-300 vadāmās zenītraķetes no okupētā Doņeckas apgabala.
07:06. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji 8.aprīļa vakarā apstiprināja vienošanos pagarināt preferenciālo tirdzniecību ar Ukrainu uz vēl vienu gadu, bet ar ierobežojumiem attiecībā lauksaimniecības produktiem, ziņo pravda.com.ua. Vienošanās paredz, ka ievedmuitas nodevu un kvotu apturēšana Ukrainas eksportam uz ES tiks pagarināta līdz 2025. gada 5. jūnijam.
00:10. Ukraina plāno noteikt naudas sodus par militārās reģistrācijas noteikumu un tiesību aktu pārkāpumiem aizsardzības un mobilizācijas jomā. Šādu lēmumu Augstākās Radas Tiesībsargāšanas lietu komiteja vēlas pieņemt pēc likumprojekta Nr.10379 izskatīšanas, kurā runāts par cietumsodiem un naudas sodiem par atteikšanos no karadienesta. Pēc tautas deputātu domām, šis likumprojekts ir pilnībā jāpārraksta.