Ukrainas kara 772. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:06]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 5. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:06. Melnajā jūrā pie Rumānijas krastiem atrasts noslēpumains kuģis, kas, šķietami, ir pārveidots par jūras dronu, ziņo pravda.com.ua.

Pirms divām dienām Rumānijas robežsargi jūrā pamanīja apgāzušos kuģi. Uz notikuma vietu tika nosūtīts Rumānijas jūras glābšanas dienests. Viņi aizvilka kuģi uz ostu, kur dažādu dienestu speciālisti sāka to izmeklēt. Tiek ziņots, ka kuģis ir oriģināli paredzēts kā glābšanas laiva, taču ir veikti uzlabojumi un tas pielāgots militārām vajadzībām.

21:41. Piedņestras separātisti piektdien paziņojuši par bezpilota lidaparāta uzbrukumu militārajai bāzei, bet apgalvo, ka tas nav nodarījis lielus bojājumus un arī neviens cilvēks nav cietis.

Lidrobots uzbrucis militārajai bāzei Ribņicas rajonā, sešus kilometrus no Ukrainas robežas.

21:10. Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte ir stingri pārliecināta, ka uz Ukrainu varētu nosūtīt Rietumu militāros instruktorus, lai tie apmācītu ukraiņu karavīrus, rakstīts pravda.com.ua. "Vai viņi [ukraiņu karavīri] varētu tikt apmācīti Ukrainā? Ar atbilstošu pretgaisa aizsardzību tas noteikti ir iespējams," viņa sacīja.

Tāpat premjere atzīmēja, ka daži cilvēki Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojumu par iespējamo karaspēka izvietošanu Ukrainā interpretējuši kā ierosinājumu viņiem pievienoties kaujās. "Ir dažādi palīdzības veidi, kā iesaistīties. Manuprāt, tas, ko teica prezidents Makrons un kas ir galvenais, ir tas, ka mums nevajadzētu vilkt sarkanās līnijas sev, ja otrā pusē ir cilvēks, kuram nav sarkano līniju," saka Lietuvas premjerministrs.

20:09. Jaunākā informācija liecina, ka Krievijas uzbrukumos Zaporižjas pilsētai šodien, 5. aprīlī, dzīvību zaudējuši trīs cilvēki, bet ievainoti kopumā 13 cilvēki, ziņo pravda.com.ua.

19:25. Krievijas uzbrukumā Zaporožijas pilsētai 5. aprīlī tika nogalināti divi civiliedzīvotāji un vēl seši ievainoti, vēsta pravda.com.ua.

18:03. Jaunākā informācija liecina, ka naktī uz piektdienu Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) kopā ar Ukrainas armiju veikusi uzbrukumus četriem Krievijas kara lidlaukiem, tīmekļa izdevumam "Ukrainska Pravda" pavēstījis avots GUR.

Uzbrukumā Morozovskas lidlaukam Krievijas Rostovas apgabalā iznīcinātas vismaz sešas kara lidmašīnas, bet vēl astoņas būtiski bojātas. Nogalinātas vai ievainotas arī aptuveni 20 militārpersonas.

16:59 Situācija Harkivas un reģiona energosistēmā ir sarežģīta. Grafiki tika pielāgoti tā, lai vismaz naktī visiem pilsētas iedzīvotājiem būtu gaisma.

To pēc Koordinācijas štāba sanāksmes ātrai reaģēšanai uz situāciju energosistēmā sacīja Harkovas apgabala valsts pārvaldes vadītājs Oļegs Sinegubovs.

16:30 Pirmajā Ukrainas kara gadā vairāk nekā pusmiljons krievu vīriešu tika atzīti par invalīdiem, liecina oficiālie dati, kas liecina par iebrukuma briesmīgajām sekām. Kremlis slēpj bojāgājušo skaitu, taču valsts sociālās apdrošināšanas statistika liecina par milzīgu ievainoto skaitu.

"Saskaņā ar Krievijas pensiju statistiku vien no 2022. līdz 2023. gadam vīriešu skaits vecumā no 31 līdz 59 gadiem ar invaliditāti palielinājās par 30% jeb par 507 000 cilvēku," laikraksts The Times citē augsta ranga NATO amatpersonas teikto.

Neatkarīgie Krievijas mediji un Pentagons lēš, ka bojāgājušo skaits Krievijas frontēs ir no 66 000 līdz 88 000.

15:40 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka mūsdienu iznīcinātāji F-16 nekļūs par Ukrainas bruņoto spēku "sudraba lodi" karā ar Krieviju. To viņš teica intervijā BILD krievu valodā.

"Fakts, ka NATO sabiedrotie piegādā F-16, kā arī apmāca pilotus un piegādā ieročus F-16, ir vēl viens piemērs nozīmīgam NATO sabiedroto militārajam atbalstam Ukrainai. Taču situāciju kaujas laukā nevar mainīt viena sistēma "Šī nav sudraba lode, kas mainīs visu karu," uzsvēra Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka iznīcinātāji ir svarīgi, jo stiprinās Ukrainas militārpersonu spēju atvairīt Krievijas uzbrukumus.

"Tāpēc es atzinīgi vērtēju faktu, ka sabiedrotie tagad rūpīgi strādā pie šīm piegādēm, kā arī pie F-16 pilotu un tehniskā personāla apmācības," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

14:32 ASV nesniedz Ukrainai nekādu palīdzību uzbrukumu organizēšanā Krievijas teritorijā. Pentagona spīkers Pats Raiders par to paziņoja brīfingā, žurnālistiem komentējot bezpilota lidaparātu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

"Palīdzība, ko mēs sniedzam Ukrainai, ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka viņi aizstāv savu suverēnās teritorijas un atgriež savu suverēnās teritorijas. Mēs nesniedzam nekādu palīdzību lietošanai ārpus tās," apliecināja Raiders.

Viņš arī aicināja žurnālistus jautāt Ukrainas pusei par bezpilota lidaparātu triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

13:44 Lietuva gatavojas iegādāties aptuveni 3000 bezpilota lidaparātu Ukrainai un sāk īpašu rehabilitācijas programmu ievainotajiem karavīriem, piektdien paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Aizsardzības ministrs vakar mani informēja, ka Lietuva drīzumā par diviem miljoniem eiro Ukrainai iegādāsies vēl aptuveni 3000 Lietuvā ražotu bezpilota lidaparātu, kuri, kā mēs sagaidām, frontes līniju sasniegs līdz šā gada beigām," viņa sacīja kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu Viļņā.

Šimonīte arī teica, ka Lietuva sāk īpašu programmu ievainoto Ukrainas karavīru rehabilitācijai.

"Ar šīs programmas palīdzību mēs palīdzēsim attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus trīs rehabilitācijas centros Ļvivas, Dņipro un Žitomiras apgabalos," viņa teica.

Lietuva plāno programmai piešķirt līdz 15 miljoniem eiro un aicināt citus starptautiskos donorus sniegt savu ieguldījumu.

"Mēs ceram, ka šī programma un izstrādātie projekti saņems pienācīgu uzmanību un atbalstu," sacīja Šimonīte.

Lietuva līdz šim Ukrainas vajadzībām ir piešķīrusi vairāk nekā vienu miljardu eiro un nesen ieguldīja 35 miljonus eiro Čehijas munīcijas iniciatīvā, norādīja premjerministre.

Jau vēstīts, ka Šmihaļs šonedēļ apmeklējis visas trīs Baltijas valstis.

13:10 Dienvidos ukraiņu aizstāvji sakāva vairāk nekā simts krievu iebrucēju un gandrīz 60 tehnikas vienības, tostarp divus tankus, 17 ieročus un Muromas videonovērošanas sistēmu, ko ukraiņi dēvē par "Mordoras aci".

Kā vēsta Dienvidukrainas Aizsardzības spēki, pateicoties Ukrainas Bruņoto spēku darbam, Orehovskas virzienā un Hersonas apgabala kreisajā krastā diennakts laikā bija par 108 okupantiem mazāk un 59 ieroču un militārā aprīkojuma vienībām. . Konkrēti, metāllūžņos tika nodoti divi Krievijas tanki, daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēma Grad, pretgaisa raķešu sistēma Strela-10, četri mīnmetēji un 17 lielgabali, tostarp pašpiedziņas haubices Msta-S. Tāpat tika iznīcināti četri ienaidnieka mīnmetēji, 28 bruņutehnika, trīs elektroniskās kara stacijas, divi Mavik bezpilota lidaparāti, trīs lauka munīcijas punkti un dārga videonovērošanas sistēma Murom-M.

11:27. NATO šobrīd neapsver iespēju atsākt militārās mācības Ukrainā, vēsta pravda.com.ua.

10:06. Vairāki Krievijas vadības redzamākie cilvēki, arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aktivizējuši informācijas operācijas, lai piespiestu Ukrainu sarunām, kā arī panāktu, ka Rietumus baidās un izrāda lielāku pašsavaldību, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Šoigu mēģinājis draudēt Francijai, lai panāktu, ka Parīze ierobežo atbalstu Ukrainai, norāda domnīcas eksperti. Aizsardzības ministrs arī izrāda ieinteresētību sarunās.

Tā ir daļa no plašākas Krievijas informācijas operācijas, lai pārliecinātu Rietumus piespiest Ukrainu iesaistīties nelīdztiesīgās sarunās uz Krievijas nosacījumiem.

09:02. Ukraiņu karavīri notriekuši visus 13 dronus "Shahed", ko naktī uz piektdienu uz Ukrainu raidīja Krievija, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

"Ukrainas aizsardzības spēku mobilo uguns grupu pretgaisa aizsardzības darba rezultātā Zaporižjas, Odesas un Dņipropetrovskas apgabalos notriekti visi 13 šahedi," teikts paziņojumā.

Savukārt Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 445 900 karavīrus. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.

07:57. Krievijā Saratovas apgabala Engelsā, kur bāzējas smagie bumbvedēji, piektdienas rītā esot likvidēts viens vai vairāki droni, apgalvo apgabala gubernators Romans Busargins.

"Engelsā šodien agrā rītā likvidēja BPLA," platformā "Telegram" pavēstīja gubernators, lietojot abreviatūru, kas apzīmē bezpilota lidaparātu. No tā gan nav saprotams, vai runa ir par vienu, vai vairākiem droniem.

Engelsā atrodas bāze smagajiem bumbvedējiem Tu-95 un Tu-92, kas tiek izmantoti, lai Ukrainu apšaudītu ar spārnotajām raķetēm, parasti no Kaspijas jūras rajona. Sociālajos tīklos minēts par sprādzieniem tieši šī lidlauka rajonā.

07:00. ASV un to sabiedrotie apņēmušies dubultot pūliņus, lai meklētu resursus, kas ir nepieciešami Ukrainai, pēc sarunām NATO galvenajā mītnē pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

"Mēs zinām [Ukrainas] vajadzības - pretgaisa aizsardzības līdzekļi, artilērija, munīcija. Tāpēc es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ko es šodien dzirdēju, visi, ieskaitot Savienotās Valstis, ir apņēmušies dubultot pūliņus, lai meklētu resursus, kas Ukrainai joprojām ir nepieciešami," sacīja Blinkens.

ASV Kongresa apstiprinājums Ukrainas palīdzības paketei ir "vissvarīgākā un vissteidzamākā lieta", uzsvēra ASV valsts sekretārs.

00:10 "Situācija kaujas laukā ir sarežģīta. Mēs redzam, kā Krievija šobrīd spiežas gar frontes līniju un kā Krievija mobilizē vairāk karaspēka, bet arī to, kā tā ir gatava upurēt personālu un aprīkojumu nenozīmīgu sasniegumu dēļ," sacīja Stoltenbergs.

Viņš šo situāciju sauc par nopietnu.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais