Lībijas nemiernieki vakar izteikuši iebildes pret Āfrikas Savienības ierosināto konflikta noregulēšanas plānu, kuram iepriekš bija piekritis Lībijas līderis Muammars Kadāfi. Nemiernieki uzsvēruši, ka obligāts pamiera priekšnosacījums ir M. Kadāfi un viņa dēlu atkāpšanās no visiem amatiem un emigrācija, kā arī M. Kadāfi lojālo armijas apakšvienību atgriešanās kazarmās.
Āfrikas Savienības delegācijai, kurā ir piecu kontinenta valstu prezidenti, mandātu sarunām devusi starptautiskā sabiedrība. BBC atgādina, ka šādam sarunu formātam piekritusi ES, savukārt NATO pārstāve Oana Lungesku norādījusi – Ziemeļatlantijas alianse vienmēr uzsvērusi, ka Lībijas krīze atrisināma ne tikai militārā ceļā un nepieciešams izmantot visas diplomātiskā risinājuma iespējas. Āfrikas Savienības delegācijas piedāvātais plāns ir samērā vienkāršs – tas paredz nekavējošu pamiera izsludināšanu un NATO gaisa triecienu pārtraukšanu, brīvu humānās palīdzības piegādi, ārzemju pilsoņu drošības garantēšanu un dialogu starp valdību un nemierniekiem par politisku noregulējumu. Pēc svētdien vēlu vakarā Tripolē notikušajām sarunām delegācijas pārstāvis paziņojis, ka Lībijas līderis M. Kadāfi pieņēmis šo plānu.
Taču vakar nemiernieku kontrolētajā Bengāzi pilsētā Āfrikas Savienības delegāciju sagaidījuši naidīgi noskaņoti demonstranti, kuri uzskata, ka šis plāns ir lamatas, kas palīdzēs M. Kadāfi palikt pie varas. Vairāki nemiernieku pārstāvji intervijās starptautiskajām ziņu aģentūrām uzsvēruši, ka nekāda vienošanās nav iespējama, kamēr pie varas paliek M. Kadāfi un viņa ģimenes locekļi. Reuters aptaujātie politologi domā, ka opozīcija vēlas, lai par tās sarunu partneri pēc Kadāfi klana atkāpšanās kļūtu armijas pavēlniecība. BBC atgādina – Āfrikas Savienības misiju ir grūti uzskatīt par objektīvu, jo daudzu gadu garumā M. Kadāfi daļu Lībijas lielo ienākumu, kas gūti no naftas pārdošanas, izmantojis šīs organizācijas finansiālam atbalstam. Turklāt Āfrikas Savienība tradicionāli atbalstījusi kontinentā pie varas esošos līderus, cenšoties nepieļaut to nomaiņu ar jauniem vadītājiem.
Kaut gan starptautiskā sabiedrība teorētiski atbalsta nemierniekus, šķiet, tā sapratusi, ka to spēki M. Kadāfi gāšanai ir nepietiekami. Pat dienās, kad NATO aviācija veic intensīvus uzbrukumus Lībijas līderim lojālajām vienībām, nemiernieki labākajā gadījumā noturas savās pozīcijās, bet par atkārtotu tuvošanos Tripolei (kas tika solīta pirms pāris nedēļām) var tikai sapņot. Ir skaidrs, ka nedz ASV, nedz NATO nevēlas uzsākt sauszemes operāciju Lībijā, tādēļ mēģina izmantot visniecīgāko iespēju apturēt karadarbību šajā valstī, tāpēc nebūs pārsteigums, ja nemierniekiem tomēr tiks uzspiests Āfrikas Savienības piedāvātais plāns.