Šodien paplašināta Šengenas zona

© Pixabay

Bulgārijas un Rumānijas lidostas un jūras ostas no svētdienas iekļautas Šengenas zonā.

Par kontroles pārtraukšanu uz abu valstu sauszemes robežām, kas ir Eiropas Savienības (ES) iekšējās robežas, iecerēts vienoties sarunās šogad.

Līdz ar to Īrija un Kipra ir vienīgās ES valstis, kas nav Šengenas zonas dalībnieces. Zonā ir ārpus bloka esošās Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.

Bulgārija un Rumānija ir ES dalībvalstis kopš 2007. gada. Tās cerēja pievienoties Šengenas zonai 2022. gada beigās, bet Austrija noteica veto abu valstu pieteikumiem, norādot uz nesamērīgi lielo nelegālo imigrantu skaitu, kas nokļūst ES caur Bulgāriju un Rumāniju.

Pagājušā gada decembra beigās tika panākta vienošanās par Šengenas zonas noteikumu attiecināšanu uz Bulgārijas un Rumānijas lidostām un jūras ostām, tomēr Austrija joprojām nepiekrīt kontroles pārtraukšanai uz sauszemes robežām.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais