Klimata pārmaiņu dēļ lielie karstuma viļņi visā pasaulē pārvietojas lēnāk un ilgāku laiku apgrūtina cilvēkus, palielinoties temperatūrai lielākās platībās, atklāts jaunā pētījumā.
Kopš 1979. gada globālie karstuma viļņi virzās par 20 procentiem lēnāk, kas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku paliek karsti ilgāk, turklāt karstuma viļņi notiek par 67 procentiem biežāk, liecina piektdien publicēts pētījums žurnālā "Science Advances.”
Pētījumā konstatēts, ka karstuma viļņu augstākā temperatūra ir lielāka nekā pirms 40 gadiem un zemes platība zem karstuma kupola ir lielāka.
Jau iepriekšējos pētījumos ir pierādīts, ka karstuma viļņi pastiprinās, taču šis ir plašāks un lielā mērā koncentrējas ne tikai uz temperatūru un apgabalu, bet arī uz to, cik ilgi turpinās lielais karstums un kā tas pārvietojas pāri kontinentiem, sacīja pētījuma līdzautori un klimata zinātnieki Vejs Džans no Jūtas Valsts universitātes un Gabriels Lau no Prinstonas universitātes.
No 1979. līdz 1983. gadam globālie karstuma viļņi ilga vidēji astoņas dienas, bet no 2016. līdz 2020. gadam skaitlis paaugstinājās līdz 12 dienām, teikts pētījumā.
Gluži kā cepeškrāsnī, jo ilgāk saglabājas karstums, jo vairāk kaut kas izcepas. Šajā gadījumā tie ir cilvēki, sacīja pētījuma līdzautori.
